Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmajai daļai, lai personai rastos tiesības saņemt atlīdzinājumu, nepieciešams konstatēt, ka iestāde rīkojusies prettiesiski, proti, izdevusi prettiesisku administratīvo aktu vai veikusi prettiesisku faktisko rīcību, vai arī konstatēt tās bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, taču tā nav rīkojusies prettiesiski. Tiesu praksē ir atzīts, ka prasījums par atlīdzinājumu ir pakārtots pamatprasījumam (skatīt Augstākās tiesas 2012. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-205/2012 un 2013. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-259/2013 (A420709610) 10. punktu).

Tādējādi, lai lemtu par atlīdzinājumu, ir jābūt konstatētam, ka attiecībā uz personu ir noticis nepamatots aizskārums, kas nodarīts ar tādu izpildvaras darbību, kas vērtējama kā administratīvais akts vai faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Ja tomēr uzskatāt, ka Valsts robežsardze ir rīkojusies prettiesiski, saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15. pantu jums ir tiesības vērsties Valsts robežsardzē ar iesniegumu, lūdzot kompensēt jums radītos zaudējumus.

Atbilstoši minētā likuma 16. pantam iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:

• tās iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;
• iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
• prasījumu;
• faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;
• bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

Iesniegumam jāpievieno arī pierādījumi, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, un attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas. Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā. Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā var norādīt par katru zaudējuma veidu prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu.

Atbilstoši minētā likuma 17. pantam privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta stāšanās spēkā vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Ja privātpersona nokavējusi šī panta pirmajā daļā minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu.