Civillikuma 177. pants nosaka – līdz pilngadības sasniegšanai (219. pants) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Savukārt Civillikuma 179. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja abi vecāki dzīvo kopā ar bērnu, pienākums uzturēt bērnu attiecināms uz abiem vecākiem vienādi. Nav iespējams piedzīt uzturlīdzekļus no bērna vecāka, ar kuru otrs vecāks dzīvo kopā. Uzturlīdzekļu piedziņas pamatā ir apstāklis, ka vecāki dzīvo šķirti un bērns pastāvīgi dzīvo ar vienu no vecākiem.

Ja viena no pusēm nevēlas šķirt laulību vienošanās ceļā, otrai pusei ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par laulības šķiršanu. Tiesa saskaņā ar Civillikuma 71., 72., 73. un 75. pantu izvērtē pušu sniegtos paskaidrojumus, lietas apstākļus un pieņem lēmumu par laulības šķiršanu vai samierināšanas perioda noteikšanu. Prasībā par laulības šķiršanu prasītājs var ietvert arī prasījumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmās daļas 3. punktu minētie prasījumi tiek skatīti kopā un izspriežami vienlaikus.