Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos lūgt vispārīgu skaidrojumu par to, kā tiek ievērotas amatpersonu radinieku datu aizsardzības tiesības. Proti, ja radinieku lokā ir amatpersona, kam jāiesniedz VID amatpersonas deklarācija, tad visas noteiktās radniecības pakāpes tiek ierakstītas deklarācijā. Par šo, ja tas ir tikai VID iekšējai lietošanai, nav iebildumu, kontrolējošā institūcija, tai ir savas leģitīmās intereses. Bet kādēļ (ar kādu leģitīmo mērķi) VID publiskajā datubāzē publisko visu radniecības saimi? Šī radniecības informācija ir pieejama kontrolējošajām institūcijām, kas, pildot savas funkcijas, var uzraudzīt, vai netiek pārkāpti likumi. Visai sabiedrībai likums nav sniedzis deleģējumu veikt šādas funkcijas, un tai arī nav nepieciešamās kompetences un pilnvaras. Līdz ar to nav saredzams leģitīmais pamatojums sabiedrības tiesībām redzēt amatpersonas radu loku. Gaidīšu jūsu kompetento skaidrojumu par šo būtisko jautājumu, paldies.
Fizisko personu datu apstrādi (tai skaitā publiskošanu) Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, reglamentē “Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679” un Latvijas Republikas nacionālie normatīvie akti. Saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegt VID elektroniskā veidā, izmantojot EDS, valsts amatpersonas deklarāciju, kuras saturā cita starpā ir iekļaujamas ziņas par sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību (likuma 24. panta 1. daļas 1. punkts).
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. pantu, (1) lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī publiskas personas institūcijas vadītājs, kurš saņēmis attiecīgās deklarācijas kopiju.
(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.
(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.
(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītais valsts amatpersonas personas kods un dzīvesvieta, informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem, informācija par deklarācijā norādītajiem saistību un darījumu partneriem, kā arī šā likuma 24. panta pirmās daļas 13. punkta “a” apakšpunktā norādītā informācija.
Tādējādi amatpersonas datu apstrāde (publiskošana) ir noteikta Latvijas Republikas normatīvajos aktos, līdz ar to šāda apstrāde ir tiesiska.
Ņemot vērā datu apstrādes mērķi – valsts darbības “caurspīdīguma” nodrošināšanu, interešu konfliktu nepieļaušanu valsts amatpersonu darbā, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas aizliegumu –, sabiedriskā interese (sabiedrības tiesības uz informāciju) prevalē pār indivīda tiesībām personas datu apstrādes jomā. Valstij ir jānodrošina sabiedrības tiesības uz informāciju un sabiedrības līdzdalības tiesības valsts un pašvaldību darbā, kā arī interešu konfliktu novēršanu un sabiedrības kontroles iespējām pār šo procesu. Šī nolūka ietvaros tiek publiskoti amatpersonu radinieku dati un radniecības pakāpes, lai procesā iesaistītās (ieinteresētās) personas varētu pārliecināties, ka kādi konkrēti darījumi netiek slēgti ar valsts amatpersonu radiniekiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
