Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem un 1. pantu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – reģistrs) reģistrē ne tikai likumā noteiktos tiesību subjektus, lai tiem nodibinātu juridiskās personas statusu, bet arī juridiskos faktus, kā arī nodrošina normatīvajos aktos noteikto ziņu par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem publisku ticamību un pieejamību. Papildus juridiskajām personām reģistrs reģistrē dažādus juridiskos faktus un tiesību subjektus, kuri nav juridiskas personas. Visi reģistra vestie reģistri apskatāmi šeit.

Civillikuma 1407. pantā noteikts, ka par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība. Tomēr nevienā no Latvijas normatīvajiem aktiem nav dota juridiskās personas legāldefinīcija. Arī tiesību teorijā nav vienota viedokļa par to, kas ir juridiska persona.

Piemēram, komercreģistrā tiek reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras ir juridiskas personas, jo Komerclikuma 135. panta otrajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ir tikusi ierakstīta komercreģistrā. Tajā pašā laikā komercreģistrā reģistrētie individuālie komersanti un personālsabiedrības nav juridiskās personas. Komercreģistrā tiek reģistrēti arī juridiskie fakti – filiāles atvēršana (komercreģistrā reģistrētā filiāle nav uzskatāma par atsevišķu tiesību subjektu, bet par atsevišķi nodalītu komersantam piederošas mantas daļu). 

Lai konstatētu, vai reģistra vestajā reģistrā reģistrētais tiesību subjekts uzskatāms par juridisko personu, attiecīgajā normatīvajā aktā jābūt tieši noteiktam, ka konkrētajam tiesību subjektam ir juridiskās personas statuss. Reģistra vestajos reģistros tiek reģistrētas šādas juridiskās personas:

• komercreģistrs: sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības (Komerclikuma 135. panta otrā daļa);
• uzņēmumu reģistra žurnāls: individuālie uzņēmumi, zemnieka vai zvejnieka saimniecības (likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 8. panta trešā daļa), kooperatīvās sabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības (Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. panta otrā daļa);
• biedrību un nodibinājumu reģistrs: biedrības un nodibinājumi (Biedrību un nodibinājumu likuma 3. pants), arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, kā arī arodbiedrību patstāvīgās vienības (Arodbiedrību likuma 10. un 11. panta pirmā daļa);
• reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs: reliģiskās organizācijas, reģistrā reģistrētās reliģisko organizāciju iestādes (Reliģisko organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa), katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskās personas (likuma “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” 1.² panta otrā daļa);
• politisko partiju reģistrs: politiskās partijas, politisko partiju apvienības (Politisko partiju likuma 3. pants). 

Attiecībā uz publisko personu un iestāžu sarakstu norādāms, ka tajā tiek reģistrētas gan juridiskas personas (pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas), gan arī dažādas iestādes, kas nav juridiskas personas. Kā jau iepriekš norādīts, saskaņā ar Civillikuma 1407. pantu par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība. Ievērojot minēto, par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tā kā tiešās pārvaldes iestādes atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam savā darbībā pārstāv valsti, tās nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa.