Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteic vispārīgo kārtību, ka nodokļa maksāšanas pienākums sākas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību iegūšanas un izbeidzas ar nākamo gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī noteic atsevišķus izņēmumus no tās.

Nekustamā īpašuma īpašnieks ir persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju uzskatāma persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi; persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.

Nodokļa maksātājam ir pienākums viena mēneša laikā rakstveidā informēt pašvaldību, ja tiek iegūts tiesiskais valdījums uz nekustamo īpašumu. Tātad mantiniekam, kad viņš saņem mantojuma apliecību, mēneša laikā jāreģistrējas kā jaunajam tiesiskajam valdītājam.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai dāvināts valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš fiziskajai personai – nodokļu maksātājam – viņas nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas.

No likuma izriet, ka Jums pašreiz nav jāmaksā nodoklis, jo neesat ne īpašnieks, ne tā valdītājs. Tiesvedības laikā par situāciju ar nodokli varat interesēties pašvaldībā.