Vispārīgā datu aizsardzības regula neaizliedz personas datu apstrādi, bet pastiprina personas tiesības kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem izmanto tās datus. Vienlaikus datu pārzinim pieaug atbildība, lai datu apstrāde tiktu veikta likumīgi, godprātīgi, pārredzami un droši, proti, tie netiktu nopludināti, nozagti, nozaudēti u. tml.  Gadījumā, ja datu apstrādi neparedz likums (piemēram, nodot ziņas Valsts ieņēmumu dienestam par algas izmaksu), noslēgts līgums (piemēram, darba līgums) vai cits juridisks pienākums, datu apstrādi drīkst veikt tikai ar pašas personas piekrišanu. Tātad šajā gadījumā regula nodrošina personas, kura nevēlas, ka tās dzimšanas diena tiek izcelta un darīta zināma visam darba kolektīvam, tiesības saglabāt privātumu un darba vietā netraucēti pildīt darba pienākumus arī savā dzimšanas dienā. Satversmes 89. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vienlaikus tas nenozīmē, ka kolektīvā ir jāpārtrauc tradīcija svinēt kolēģu dzimšanas dienas. Vispirms ir jāpārdomā, kāds mērķis tiek sasniegts, ja personas vārds, uzvārds, dzimšanas dienas datums tiek publiskots uz ziņojumu dēļa. Iespējams, ir citas alternatīvas, kā apsveikt kolēģus, nepubliskojot viņu datus. Taču jebkurā gadījumā, lai darba devējs izmantotu savā rīcībā esošos darbinieka personas datus šādiem nolūkiem, vispirms ir jālūdz darbinieka piekrišana.  

Regula neprecizē, kādā formā ir jāsniedz piekrišana savu datu apstrādei. Tomēr prasība pārzinim spēt pierādīt, ka persona ir devusi piekrišanu, nozīmē, ka ir vēlams to noformēt rakstiskā veidā. Turklāt jāņem vērā, ka piekrišana ir uzskatāma par derīgu, ja tās pieprasījumā izmantota skaidra un vienkārša valoda, tā ir dota brīvi, apzināti, konkrētiem nolūkiem un aktīvas rīcības rezultātā, ir nepārprotama un to iespējams atsaukt. Piemēram, šajā gadījumā, ja piekrišana tiktu dota kopīgā sapulcē, var gadīties, ka persona pakļaujas vairākuma gribai un saņemtā piekrišana nav brīvi sniegta.