Sadzīves kanalizācijas notekūdeņu novadīšana vidē (Jūsu gadījumā – grāvī) bez attīrīšanas nav pieļaujama.

Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana ir svarīga daudzām saimnieciskās dzīves jomām, tā ir būtiska cilvēka labsajūtai un dzīves videi kā atpūtas elements.

Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai ES un Latvijas Nacionālā vides politikas plānā virszemes ūdens kvalitātes nodrošināšana ir definēta kā viena no prioritātēm ar uzsvaru uz ūdenstilpju eitrofikācijas mazināšanu, ūdeņu pārrobežu piesārņojuma un novadītā slāpekļa mazināšanu no punktveida avotiem.

Atbilstoši Eiropas Komisijas nostājai, saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (turpmāk tekstā – Direktīva 91/271/EEK) prasībām, pieslēguma iespēja vai notekūdeņu piegāde centralizētā kanalizācijas sistēmā ir jānodrošina 100% aglomerācijas iedzīvotāju, vai arī jāizveido tāda alternatīva pakalpojumu pieejamības un kontroles sistēma, lai nodrošinātu individuālo risinājumu atbilstošu izveidi un apsaimniekošanu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 34 „Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” visa Latvijas teritorija ir noteikta par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, un tās robežas sakrīt ar Latvijas Republikas sauszemes robežām.

Īpaši jutīga teritorija nozīmē to, ka Latvijas Republikā tiek izvirzītas augstākas prasības sadzīves notekūdeņu attīrīšanā, nekā to nosaka Direktīva 91/271/EEK.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kuri reglamentē kanalizācijas būvju būvniecību un notekūdeņu savākšanu un novadīšanu vidē (30.06.2015. MK noteikumi Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves”, 30.06.2015. MK noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”,  22.01.2002.  MK noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”), gadījumā, ja konkrētajā apbūves vietā nav pieejami centralizētie kanalizācijas tīkli, tad ir pieļaujams izbūvēt decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuras nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni kā centralizētās kanalizācijas sistēmas konkrētajai aglomerācijai.

MK noteikumu Nr. 714 „Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk tekstā - Noteikumi) 3. punkts nosaka, ka meliorācijas sistēmu saglabā, nepieļaujot darbības, kas bojā vai iznīcina meliorācijas sistēmas būves un ierīces, patvaļīgi maina izbūvētas meliorācijas sistēmas izvietojumu un sākotnējos parametrus, pielūžņo, piesārņo, aizaudzē vai aizsprosto ūdensnotekas, caurtekas, hidrotehniskās un drenāžas būves un to ekspluatācijas aizsargjoslas vai traucē to darbības režīmu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 62. pants nosaka:

“Par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit pieciem līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošanu bez nepieciešamās ūdens resursu lietošanas atļaujas vai par atļaujas nosacījumu pārkāpšanu -uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.”

Savukārt 66.1 pants nosaka, ka par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro.