Deputāti apsprieda energoresursu pieejamību apkures sezonai, kā arī atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju priekšlikumam par elektroenerģijas rēķinu pielāgošanu nākotnes vajadzībām. Ar to plānots arī mazināt sistēmas izmaksas, kā arī veicināt elektrifikāciju un digitalizāciju.
Parlamentārieši norādīja, ka izmaiņām jāsniedz reāls ieguvums patērētājiem un tās nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu. Vienlaikus deputāti uzsvēra, ka lēmumiem par elektroenerģijas tarifu noteikšanas principiem jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē, ņemot vērā valstu tirgus, infrastruktūras un klimatisko apstākļu atšķirības. Vienotas tarifu metodikas ieviešana visā Eiropas Savienībā Latvijā varētu izraisīt elektroenerģijas tarifu pieaugumu.
“Mēs viennozīmīgi atbalstām pasākumus, kas samazina elektroenerģijas rēķinus galalietotājam, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm iespēju pašām lemt par savām vajadzībām atbilstošākajiem risinājumiem,” pauda E. Siliņa. Komisija arī uzsvēra, ka rūpīgi jāizvērtē ikvienas jaunas prasības un risinājuma ietekme uz tautsaimniecību.
Spriežot par enerģētikas politikas plānošanas jautājumiem ilgtermiņā, komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijas prioritāte ir energoneatkarība un pašpietiekamība. “Tādēļ sarunās ar Eiropas Savienības partneriem mums ir aktīvi jāiestājas par iespēju arī turpmāk siltumapgādē izmantot vietējos resursus – šķeldu un malku,” sacīja E. Siliņa.
Tāpat deputāti akcentēja nepieciešamību rast līdzsvaru starp valsts un pašvaldību lomu energoefektivitātes un enerģētikas politikas īstenošanā.
