NB8 valstu pārstāvji apmainījās ar praktisko pieredzi un pārrunāja risinājumus, lai stiprinātu valstu gatavību dažāda veida krīzēm un savstarpējo sadarbību civilās aizsardzības jomā. Sanāksmes laikā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji pārrunāja sabiedrības agrīnās brīdināšanas sistēmu darbību un praktisko gatavību to izmantošanai, tostarp pieredzi ar sabiedrības brīdināšanu dronu incidentu gadījumos. Tāpat uzmanība tika pievērsta krīzes rezervju praktiskajai izmantošanai, kā arī liela mēroga iedzīvotāju pārvietošanās pārvaldībai krīzes situācijās, tostarp evakuācijas koordinēšanai un pārrobežu informācijas apmaiņai starp kaimiņvalstīm.
“Pašreizējā drošības situācijā civilā aizsardzība un sabiedrības gatavība krīzēm ir jāstiprina jau ikdienā. Latvijas pieredze apliecina, ka būtiski ir ne tikai attīstīt tehniskos risinājumus, bet arī nodrošināt skaidru institūciju atbildību, savlaicīgu informācijas apmaiņu un iedzīvotājiem saprotamu rīcību apdraudējuma gadījumā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība dod iespēju apmainīties ar praktisko pieredzi, pārņemt labāko praksi un kopīgi stiprināt visa reģiona noturību,” uzsver Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
D. Trofimovs un U. Ķevers iepazīstināja klātesošos arī ar paveikto sabiedrības agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanā. Kopš 2025. gada 1. jūlija Latvijā darbojas šūnu apraides sistēma LV-ALERT, kas ļauj apdraudējuma gadījumā operatīvi nosūtīt brīdinājuma paziņojumus mobilajām ierīcēm konkrētā apdraudētajā teritorijā.
Būtiska sabiedrības informēšanas un gatavības stiprināšanas sastāvdaļa ir arī bezmaksas mobilā lietotne “112 Latvija”, kas nodrošina iespēju sazināties ar vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, saņemt informāciju par rīcību apdraudējuma gadījumos, apskatīt aktuālos šūnu apraides paziņojumus, kā arī iegūt informāciju par tuvākajām un citām Latvijas teritorijā izvietotajām patvertnēm.
Latvijā ir izstrādātas arī rīcības vadlīnijas un rīcības matrica gaisa apdraudējuma gadījumiem, lai veidotu vienotu izpratni par valsts un pašvaldību institūciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rīcību dažādos apdraudējuma līmeņos un sekmētu kritiski svarīgu funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību potenciāli apdraudētajās teritorijās.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt stiprināt praktisko sadarbību civilās aizsardzības un krīžu vadības jomā, pilnveidojot informācijas apmaiņu un koordināciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.
