DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

RTU svinēs 164. jubileju, godinot zinātniekus un mācībspēkus

Attēlā: RTU Gada balvas zinātniekiem.

RTU publicitātes foto.

Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 164. dzimšanas dienu, 14. oktobrī plkst. 10.00 auditoriju mājā “Domus auditorialis”, Zunda krastmalā 8, notiks RTU 67. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde, kurā godinās universitātes izcilākos zinātniekus un mācībspēkus. 14.–16. oktobrī Latvijas un ārvalstu pētnieki konferences nozaru sekcijās iepazīstinās ar aktuālāko arhitektūras, biotehnoloģiju, būvniecības un mašīnzinību, fotonikas, elektronisko sakaru, ekonomikas un uzņēmējdarbības, izglītības un valodu tehnoloģiju u. c. jomās.

RTU zinātnisko apbalvojumu “Gada zinātnieks”, “Gada jaunā zinātniece” un “Gada jaunais zinātnieks” piešķirs, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – publikācijas, patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Savukārt par rakstu, kas publicēts kādā no pasaules labākajiem zinātniskajiem žurnāliem un risina ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem saistītus izaicinājumus, pasniegs apbalvojumu “RTU Gada zinātniskais raksts”. Mācībspēkiem, kuri parādījuši izcilu sasniegumu pedagoģiskajā darbā, pasniegs “RTU Akadēmiskās izcilības balvas” trīs kategorijās – labākajam mācībspēkam, jaunajam mācībspēkam un personai, kura veicinājusi akadēmiskās vides izcilību. Akadēmiskās izcilības balvu RTU organizē sadarbībā ar RTU Attīstības fondu, pateicoties SIA “Industry Service Partner” atbalstam. Tiks sveikti arī jaunie tenūrprofesori. Šobrīd RTU ir 11 tenūrprofesori – izcili, starptautiski atzīti zinātnieki, kuri veic mūsdienīgu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas. 

14. oktobrī plenārsēdi atklās RTU rektors Tālis Juhna, bet zinātņu prorektore Maira Indrikova stāstīs par starptautisko sadarbību izcilības veidošanai. Puertoriko Universitātes (ASV) profesors Justin Paul lasīs referātu “Digitālā transformācija un tās ietekme uz uzņēmējdarbību un sabiedrību”, Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta direktora p. i. profesors Jānis Kloviņš – “No molekulārajiem datiem līdz digitālajiem dvīņiem: jaunās iespējas veselībai un tehnoloģijām”, bet žurnāliste Sandra Kropa-Kaļužnaja sniegs ieteikumus, kā izstāstīt zinātni.

Ar pētījumu rezultātiem zinātniskajā konferencē dalīsies virkne vietējo un ārvalstu pētnieku un studentu. 14. oktobrī notiks gan 7. Baltijas jauno arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas pētnieku konference, gan divas starptautiskās konferences sesijas, kas veltītas matemātiskajai modelēšanai un matemātiskās izglītības problēmām, kā arī mākslīgajam intelektam izglītībā. Savukārt 15. oktobrī konferences sekcijās varēs izzināt jaunāko arhitektūras un pilsētplānošanas, biotehnoloģiju un bioenerģijas, kā arī valodu datu un tehnoloģiju jomā. Notiks arī starptautiskā ekonomikas un uzņēmējdarbības konference. 16. oktobrī plānotas trīs ļoti plašas konferences sekcijas – datorzinātnes, būvniecības un mašīnzinību, kā arī fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru jomā. Paralēli tiks spriests arī par inženierzinātņu un augstskolu vēsturi un sociālo zinātņu un izglītības tehnoloģijām.

RTU ir dibināta 1862. gada 14. oktobrī pēc tolaik Eiropas modernāko tehnisko augstskolu parauga. Mūsdienās RTU ir starptautiski pazīstama un prestiža zinātnes universitāte.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI