“Augusta vētra vēlreiz parādīja, cik svarīgi ir elektrotīklu stiprināt laikus. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem tas nozīmē drošāku elektroapgādi arī stiprā vējā. Paplašinot elektrolīniju trases un mazinot risku, ko rada tuvumā augoši koki, varam samazināt bojājumu iespējamību un pasargāt cilvēkus no ilgstošiem elektrības pārrāvumiem. Ja bojājumu būs mazāk, elektroapgādi varēsim atjaunot ātrāk un bojājumu novēršanai vajadzēs mazāk laika un resursu. Tas nozīmētu arī mazāk sarežģītu darba stundu mūsu montieriem, kuri vētras laikā pašaizliedzīgi strādā, lai elektrība pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie cilvēkiem,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Šā gada 22.–23. augusta vētra izraisīja plašus elektroapgādes traucējumus gandrīz visā valsts teritorijā. Bojājumi pārvades tīklā tika fiksēti gandrīz 50 līnijās un vairāk nekā 40 AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) apakšstacijās. Vētrā cietušās pārvades gaisvadu līnijas vairāk nekā 1500 kilometru garumā bija jāapseko un jāatbrīvo no kritušajiem kokiem.
AST vērtējums par vētru radītajiem bojājumiem pēdējo desmit gadu laikā liecina, ka viens no galvenajiem 110 kV līniju bojājumu cēloņiem ir ārpus elektrolīniju trasēm augošu koku uzkrišana uz vadiem. Šādi bojājumi rada infrastruktūras atjaunošanas izmaksas, var izraisīt plašus elektroapgādes pārtraukumus un būtiski apgrūtināt elektroapgādes atjaunošanu.
Lai mazinātu šo risku, apstiprinātie grozījumi paredz paplašināt 110 kV gaisvadu elektrolīniju trases mežu teritorijās no esošajiem 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Praktiski tas nozīmē atbrīvot no kokiem papildu piecu metru joslu katrā trases pusē un turpmāk to uzturēt brīvu.
Atbilstoši AST aprēķiniem trašu paplašināšana varētu par 83% samazināt elektroapgādes pārtraukumu skaitu, ko izraisa ārpus trases augošu koku uzkrišana uz elektrolīnijas vadiem. Savukārt šo pārtraukumu dēļ nepiegādātās elektroenerģijas apjoms varētu samazināties par 71%.
Līdzīgs risinājums 330 kV elektrolīnijām tika ieviests pēc 2005. gada vētras. AST vērtējumā pēc trašu paplašināšanas un citu tehnisko pasākumu īstenošanas krītošu koku izraisīto traucējumu skaits šajās līnijās būtiski samazinājās. Ar jaunajiem grozījumiem trašu paplašināšana paredzēta arī 110 kV elektrolīnijām.
Savukārt grozījumi “Meža likumā” dod meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tiesības cirst kokus infrastruktūru potenciāli apdraudošās mežaudzēs 15 metru platā joslā katrā pusē ārpus 110 kV un 330 kV elektrolīniju aizsargjoslas.
Abi risinājumi viens otru papildina, platāka trase palielina attālumu starp elektrolīniju un tai tuvāk augošajiem kokiem, savukārt iespēja apsaimniekot apdraudošās mežaudzes ārpus aizsargjoslas ļauj mazināt tālāk augošu koku radīto risku. Vētras laikā krītošs koks var nogāzt arī citus, tuvāk līnijai esošus kokus, kas savukārt uzkrīt vadiem vai balstiem.
KEM priekšlikumu par 110 kV elektrolīniju trašu paplašināšanu iesniedza 2026. gada februārī, bet pēc š.g. nesenās augusta vētras aicināja Saeimu grozījumus pieņemt paātrinātā kārtībā. Papildinošais risinājums Meža likumā izstrādāts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, sadarbojoties Zemkopības ministrijai, KEM un elektroenerģijas pārvades un meža nozares pārstāvjiem.
