"Ar šiem likuma grozījumiem noslēdzam posmu vides prasību reformā, lai uzņēmējiem būtu vienkāršāk īstenot savas ieceres, vienlaikus aizsargājot vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Piemēram, veidojot rūpnieciskās teritorijas, būs skaidrāk noteikts, kad nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, lai uzņēmēji jau sākumā zinātu, ar kādām prasībām jārēķinās. Savukārt vienkāršāka projektu saskaņošana militārās nozares uzņēmumiem palīdzēs attīstīt valsts aizsardzībai nepieciešamo ražošanu,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Pārejas nosacījumi iepriekš uzsāktajiem vēja projektiem
Šovasar pieņemtie IVN likuma grozījumi paredz, ka Valsts vides dienests (VVD) ir tiesīgs noraidīt pēc 2026. gada 1. jūlija iesniegtos VES projektus, ja tie neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Ar jaunajiem grozījumiem IVN likumā nostiprinātas VVD tiesības analogi rīkoties arī attiecībā uz iepriekš iesniegtajiem VES projektiem, ievērojot pārejas normā noteiktos nosacījumus.
Pārejas norma attiecas uz VES projektiem, par kuriem līdz 2026. gada 1. jūlijam pieņemts lēmums piemērot IVN, bet vēl nav pieņemts lēmums par ieceres akceptēšanu vai neakceptēšanu. Arī tad, ja saņemts pozitīvs pašvaldības atzinums par ieceres atbilstību teritorijas plānojumam, VVD līdz 2029. gada 31. decembrim noraidīs projektu, ja vienlaikus izpildīsies abi nosacījumi. Proti, pašvaldības teritorijā ekspluatācijā nodoto vai būvatļauju saņēmušo VES projektu kopējā jauda būs vismaz 150 MW un kumulatīvās ietekmes izvērtējumā ir konstatēts, ka ieceru īstenošana radīs vai var radīt būtisku kopējo ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Tādējādi arī iepriekš uzsākto VES projektu izvērtēšanā tiek ņemts vērā pašvaldības teritorijas plānojums un ieceres kopējā ietekme kopā ar citām darbībām attiecīgajā teritorijā. Mērķis ir veicināt līdzsvarotu VES projektu attīstību, ievērojot gan enerģētikas nozares vajadzības, gan pašvaldību un iedzīvotāju intereses.
Iedzīvotāju blīvums – papildu kritērijs vēja parku izvērtēšanā
IVN likuma grozījumos ir mainīti arī nosacījumi, ar kādiem VES projektiem, kuru kopējā jauda ir virs 35 MW, piemērojams sākotnējais ietekmes izvērtējums. Pieņemto izmaiņu mērķis ir virzīt VES projektu attīstību mazāk apdzīvotās teritorijās, šādos gadījumos paredzot iespēju vispirms veikt sākotnējo izvērtējumu.
Sākotnējā izvērtējumā tiek vērtēta paredzētā vēja parka atrašanās vieta, tehniskie rādītāji un iespējamā ietekme uz vidi. Ja tiek secināts, ka iespējama būtiska ietekme uz vidi, projektam jāveic pilns IVN, savukārt, ja ietekme netiek konstatēta, tiek izdoti tehniskie noteikumi, nosakot vides aizsardzības prasības.
Ar jaunajiem pieņemtajiem grozījumiem ir paredzēts šo kārtību (sākotnējo ietekmes izvērtējumu) attiecināt uz VES ar jaudu virs 35 MW, kas plānoti pagastā, kurā iedzīvotāju blīvums ir mazāks par Latvijas vidējo rādītāju, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir 30 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, vienlaikus saglabājot nosacījumus par teritorijām, kurās šāda kārtība nav piemērojama.
Ap ciemiem un pilsētām var tikt noteikta 2km liela buferzona
Pretēji atbildīgās Saeimas komisijas lēmumam, Saeimas deputāti atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumu, kas ļaus pašvaldībai pamatoti noteikt minimālo attālumu līdz VES elektrostacijai vai VES parka robežai no pilsētas vai ciema robežas, nepārsniedzot 2 km.
IVN veicēju neatkarības stiprināšana
Ar šiem grozījumiem tiek nostiprināts arī IVN ziņojuma sagatavotāja un iesaistīto speciālistu pienākums profesionālos vērtējumus sniegt neatkarīgi un objektīvi. KEM ieskatā šī norma ir būtiska, lai stiprinātu IVN kvalitāti un dotu skaidrāku pamatu rīcībai gadījumos, kad rodas šaubas par vērtētāju objektivitāti vai pārmērīgu ieinteresētību projekta īstenošanā.
Sabiedrības līdzdalības un informēšanas stiprināšana
Grozījumi stiprina sabiedrības informēšanu par plānotajām iecerēm un iespējām iepazīties ar ietekmes novērtējuma ziņojumu. Paziņojumi būs pieejami kompetentās institūcijas un attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnēs, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā, ja tas iznāk likumā noteiktajā termiņā. Šī norma attiecas uz jebkuru plānoto projektu pašvaldības teritorijā, piemēram, ja iecerēts būvēt datu centru, liellopu fermu u.c. Grozījumos arī paredzēts, ka ierosinātājs, saskaņojot ar pašvaldību konkrēto vietu, izvietos informatīvu tāfeli par uzsākto IVN procesu teritorijā, kurā plānota paredzētā darbība.
Savukārt par plānotajiem VES parkiem sākotnējās sabiedrības informēšanas posmā būs individuāli jāinformē arī to nekustamo īpašumu īpašnieki un valdītāji, kuru īpašums vai tā daļa atrodas līdz diviem kilometriem no izpētes teritorijas ārējās robežas.
Tāpat precizēta tehnisko noteikumu apstrīdēšanas kārtība. To saņēmējs VVD izdotos tehniskos noteikumus vai atteikumu tos izsniegt varēs apstrīdēt pie VVD ģenerāldirektora. Par apstrīdēšanu VVD triju dienu laikā informēs attiecīgo būvvaldi. Šī kārtība attiecas uz visu veidu projektu iecerēm, ne tikai VES parkiem.
Likumprojektam uz trešo lasījumu kopumā bija iesniegts 91 priekšlikums, ko Saeimas deputāti vērtēja četrās komisijas sēdēs. Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Jau ziņots, ka grozījumi IVN likumā Saeimā tika skatīti, kopš 2025. gada, bet komisijā likumprojekta izskatīšana otrajam lasījumam ilga vairāk nekā gadu.
