Pirms aptuveni septiņiem gadiem Antru un Reini urdīja sajūta, ka dzīvē pienācis laiks jaunam izaicinājumam. Lai gan sākumā viņiem vēl nebija skaidras vīzijas, doma par kaut kā sava radīšanu un izveidošanu arvien vairāk nostiprinājās un nelika mieru. Ilgi meklējot piemērotu vietu, viņi nonāca Strenčos – vietā, kuru Reinis un viņa ģimene par mājām sauc jau trešajā paaudzē.
Sava sapņa īstenošanai nepieciešamo vietu Antra un Reinis ieguva publiskā izsolē. Kad šķita, ka nupat varēs ķerties pie darbiem, ceļš līdz Gaujas plostnieku namiņiem izrādījās daudz garāks un līkumotāks, nekā sākumā cerēts.
Lai gan sadarbībā ar arhitekti iecere pamazām ieguva skaidras aprises, ceļā uz tās īstenošanu nācās pārvarēt virkni izaicinājumu – risināt teritorijas plānojuma un būvniecības jautājumus. Šo procesu dēļ sākotnēji iesniegto un apstiprināto projektu nebija iespējams īstenot noteiktajos termiņos, un no piešķirtā finansējuma nācās atteikties.
Tomēr Antra un Reinis no ieceres neatteicās. Pārvarētie izaicinājumi tikai stiprināja pārliecību, ka iesāktais ir jānovada līdz galam.
Nepadošanās vainagojās ar nākamo iespēju – tiklīdz tā radās, Antra un Reinis atkārtoti iesniedza Ziemeļgaujas “LEADER” projektu un ieguva apstiprinājumu. 2023. gada rudenī pamatos tika iemūrēta laika kapsula, bet jau 2024. gada pavasarī tika svinēti spāru svētki. Intensīvs darbs turpinājās visu vasaru un rudeni, būvniecības un iekārtošanas darbiem ritot pilnā sparā. Un tad pienāca īpašais brīdis – 2024. gada 18. novembrī Gaujas plostnieku namiņi uzņēma savus pirmos viesus.
Sākotnēji saimnieki namiņus bija nosaukuši par “Gaujas namiņiem Strenčos”, taču, domājot par lielāku atpazīstamību un turpmāko izaugsmi, kļuva skaidrs, ka nepieciešams zīmols, kas ciešāk sasaistītu naktsmītni ar vietu un tās vēsturisko stāstu. Tā sadarbībā ar mākslinieku Gintu Apsīti tapa logo, tīmekļvietne un nosaukums, ar kuru namiņus pazīstam arī šodien – Gaujas plostnieku namiņi. Jāsaka, ka Strenču plostnieku mantojums nav tikai namiņu nosaukumā – tas ieausts arī namiņu iekārtojumā. Īpašu noskaņu rada ar plostniecību saistītie sienu dekori, kas ļauj viesiem pietuvoties laikam, kad Gauja bija ne vien upe, bet arī nozīmīgs koksnes transportēšanas ceļš un neatņemama Strenču dzīves rituma daļa. Šie stāsti un vēsturiskās liecības piešķir namiņiem savu raksturu un cieši sasaista tos ar vietu, kurā tie radušies. Tomēr saimniekiem bija svarīgi radīt ne tikai skaistu un pārdomātu, bet arī patiesi ērtu atpūtas vietu. Antra un Reinis namiņus iekārtojuši tā, kā to būtu darījuši paši sev – ar sirsnību, rūpēm par ikvienu detaļu un vēlmi nodrošināt viesiem pēc iespējas lielāku komfortu. Tādēļ namiņos jūtama ne vien plostnieku stāstu klātbūtne, bet arī kvalitāte un mājīgums, kas ļauj ikvienam viesim šeit justies gaidītam.
Kopš darbības sākuma mainījies arī viesu loks, kas bauda saimnieku viesmīlību. Sākotnēji tie lielākoties bijuši Latvijas iedzīvotāji, nereti seniori no Rīgas, kuri dabas tuvumu vēlējušies izbaudīt, neatsakoties no komforta. Šovasar namiņos biežāk apmetas arī ārzemju ceļotāji. Tālākie viesi ieradušies no Tokijas, taču šeit viesojušies arī austrālieši, amerikāņi, kanādieši un citu valstu pārstāvji. Namiņus iecienījušas arī ģimenes, motobraucēji un laivotāji. Saimnieki atzīst, ka viesi jau kopš darbības sākuma bijuši gana prasīgi, taču viņi par to neļaunojas. Gluži pretēji – tas saskan ar Antras un Reiņa mērķi nodrošināt ikvienam viesim atpūtu atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem.
Gaujas plostnieku namiņu saimnieki atzīst, ka naktsmītnēm platforma Booking.com ir teju neaizstājama, jo palīdz sasniegt un piesaistīt ārvalstu viesus. Tomēr daļa rezervāciju joprojām tiek veikta, viesiem sazinoties tieši ar saimniekiem. Vienlaikus uzmanība tiek pievērsta arī klātbūtnei digitālajā vidē – tīmekļvietnes, Facebook un Instagram satura veidošanai pēc Ginta Apsīša izstrādātajām zīmola vadlīnijām. Tā palīdz saglabāt vienotu vizuālo identitāti un atvieglo saimniekiem ikdienas komunikāciju sociālajos tīklos.
Līdztekus digitālajai komunikācijai saimnieki viesiem sagatavojuši arī materiālus par tuvākajiem apskates objektiem un atpūtas iespējām, tostarp Gaujas dabas taku, Sedas purva taku, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas parku un audiogidu. Te būtiska ir arī sadarbība ar citiem tūrisma uzņēmējiem. Īpaši veiksmīga tā izveidojusies ar laivu nomas “Pie Gaujas” saimnieku Jāni Ramani. Kad viesi interesējas par aktīvās atpūtas iespējām, Antra un Reinis iesaka Jāņa pakalpojumus, savukārt viņš laivotājiem, kuri meklē naktsmītni, iesaka Gaujas plostnieku namiņus. Galu galā kopīgais mērķis ir panākt, lai ceļotāji Strenčus uztvertu nevis tikai kā pieturvietu, bet gan kā pilnvērtīgu galamērķi, kurā vērts uzkavēties ilgāk.
Runājot par sezonalitāti, saimnieki atzīst, ka tā nav bijusi nekāds pārsteigums. Jau pirmsākumos viņi apzinājās, ka aukstajos mēnešos viesu plūsma varētu kļūt rāmāka, tomēr pieprasījums nav zudis. Arī ziemā netrūkst cilvēku, kuri vēlas izbaudīt siltas pirts priekus, vērot zvaigžņotas debesis karstā kublā un nakšņot Gaujas plostnieku namiņu īpašajā noskaņā. Kopumā namiņu noslodze arī ziemā ir gana augsta, bet aktīvākie rezervāciju mēneši ir jūlijs un augusts, kad cilvēki visbiežāk dodas atvaļinājumos un meklē iespēju atpūsties dabā. Viesu izvēli ietekmē arī apkārtnē notiekošie pasākumi – koncerti, sporta sacensības un citas norises, kas bieži kļūst par iemeslu apmeklētājiem izvēlēties tieši šo vietu.
Spēja rēķināties ar šādām pieprasījuma svārstībām un pielāgoties apstākļiem ir tikai viena no uzņēmējdarbības mācībām, ko Antra un Reinis guvuši šo gadu laikā. Viņuprāt, veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir stipri nervi, neatlaidība un spēja reaģēt uz ārējiem apstākļiem. Uzņēmējdarbība nekad nebūs vienkārša, un tam jābūt gatavam. Turklāt arī grūtību laikā ir svarīgi nezaudēt kvalitāti un turpināt turēties pie saviem standartiem, uzsver Reinis. Intervijas izskaņā Muižnieku ģimene novēl katram: “Mācieties no mums, saglabājiet mērķtiecību un saprotiet, ka katrs klupiens un kritiens ir stimuls būt labākam!”
Nākamajā mēnesī atklāj Naukšēnu vīna darītavas stāstu!
