Vizītes sākumā viesi iepazinās ar Jelgavas novada pašvaldības iniciatīvām sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī pašvaldības piedāvātajām atbalsta iespējām. To vidū ir uzņēmēju tikšanās “Dialogs”, Zemgales uzņēmēju forums, grantu programmas “Augšup” un “Iedvesma”, kā arī ikgadējā uzņēmēju godināšana. Jelgavas novadā kopumā darbojas astoņi sociālie uzņēmumi, un vizītes laikā kurzemniekiem bija iespēja vairākus no tiem iepazīt klātienē.
Kalnciemā viesi apmeklēja sociālo uzņēmumu “4 vēji” - gofrētā kartona ražotni un darba integrācijas uzņēmumu, kas nodarbina personas ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat tika iepazīts daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA” darbs, tostarp specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī jaunatklāto sensoro istabu, kurā ar gaismu, skaņu un smaržu palīdzību tiek kliedēta trauksme un emocionālā spriedze.
Savukārt, Brankās Kurzemes kolēģi viesojās kultūrtelpā “Branku Brančotava” un iepazina sociālā uzņēmuma “Mājas TUVU” pieredzi. Uzņēmuma saimnieciskās darbības (tostarp populārās mūzikas mākslinieku koncerti) ienākumi tiek novirzīti labdarības projektiem un materiālās palīdzības nodrošināšanai. Viesi iepazina arī “Mājas TUVU” darbu ar jauniešiem un atbalstu grūtībās nonākušajām ģimenēm. Savukārt Jelgavas valstspilsētā apciemots sociālais uzņēmums “Benefit Pro”, kas darbojas izglītības jomā un ar dejas palīdzību izrādēs runā par dažādām sociālām un ģeopolitiskām problēmām, ko izdejo bērni un jaunieši.
Otrajā vizītes dienā uzmanība tika pievērsta sociālajām inovācijām un sociālās ietekmes mērīšanai. Dalībnieki iepazinās arī ar mākslīgā intelekta rīku izmantošanas iespējām mācību satura izstrādē un pilnveidošanā sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības apmācībām.
Arī otrajā dienā pieredzes apmaiņu papildināja vairāku Jelgavas sociālo uzņēmumu apmeklējumi. Viesi iepazina “BJMK” darbu ar visu vecumu audzēkņiem, kuri vēlas alternatīvu mūzikas izglītību rokmūzikas jomā, “Austras raksti” darbu latviešu tradicionālās kultūras un amatniecības popularizēšanā, kā arī “Atbalsta centrs Kopā” sniegto atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni un jaunieši ar autismu.
Divu dienu vizīte sniedza iespēju ne tikai iepazīt dažādus sociālās uzņēmējdarbības piemērus Zemgalē, bet arī pārrunāt uzņēmumu ikdienas izaicinājumus, sociālā uzņēmuma statusa sniegtās iespējas, kā arī pašvaldību un reģionu lomu sociālās uzņēmējdarbības attīstībā. Pieredzes apmaiņā gūtās atziņas un idejas Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji varēs izmantot, turpinot attīstīt sociālās uzņēmējdarbības atbalstu savās pašvaldībās un reģionā.
Vizīte organizēta projekta RESIST ietvaros, kura mērķis ir attīstīt sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Baltijas jūras reģionā un veicināt starpnozaru sadarbību. Projekta ilgtermiņa mērķis ir palielināt sociālo inovāciju ieviesēju un sociālo uzņēmēju skaitu, kā arī sekmēt to savstarpējo sadarbību. Projekta gaitā iesaistītie reģioni apkopo arī idejas un ieteikumus sociālo inovāciju integrācijas uzlabošanai un to iekļaušanai reģionālajās inovāciju stratēģijās.
Zemgalē Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvjus uzņēma Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Sandra Grigorjeva. Viņa pārstāv arī sadarbībā ar Lietuvas partneriem īstenoto projektu Re:Impact, kura uzmanības centrā bija sociālā uzņēmējdarbība. Darbs projektā sekmējis pieredzes apmaiņu starp abiem Latvijas reģioniem un veicinājis plašāku izpratni par sociālās uzņēmējdarbības attīstību un dažādajām pieejām Latvijas reģionos.
“Prieks, ka sociālās uzņēmējdarbības tēma kļūst arvien aktuālāka un, ka mums Zemgalē ir vērtīgi pieredzes stāsti, ar kuriem dalīties. Mums bija svarīgi parādīt, ka sociālā uzņēmējdarbība nav viens konkrēts biznesa modelis vai nozare. Tā var būt darba integrācija, darbs ar bērniem ar autismu, atbalsts ģimenēm grūtībās, kultūrtelpas veidošana, tradicionālā mantojuma saglabāšana vai iespēja jauniešiem attīstīties,” atzīmē S. Grigorjeva. Uzņēmumi ir dažādi, bet visiem kopīgs ir viens – vēlme palīdzēt, radīt vērtību un ietekmi. Dažkārt mazs sociālais uzņēmums mazpilsētas vai ciema dzīvi var izmainīt vairāk nekā liels komercprojekts, jo tas ir daudz tuvāk cilvēkiem un risina konkrētas vietējās kopienas vajadzības. Tā ir uzņēmējdarbība, kuras rezultātu var izmērīt ne tikai naudā, bet arī cilvēku dzīvēs un kopienas stiprumā.
“Šādas pieredzes apmaiņas ļauj dalīties zināšanās, smelties iedvesmu un radīt jaunas idejas. Iespējams, nākotnē arī Kurzemē redzēsim iniciatīvas, kuru iedvesma gūta tepat Jelgavas pusē,” norāda S. Grigorjeva.
---
Vizīti organizēja Kurzemes plānošanas reģions projekta RESIST ietvaros, kas tiek īstenots Interreg Baltic Sea Region programmas 2021–2027 ietvaros, lai attīstītu sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu un veicinātu starpnozaru sadarbību Baltijas jūras reģionā.
