Pilsētas svētku akcentēšanai muzejs sadarbībā ar biedrību “Musica Humana” plkst. 11.00 un 16.00 piedāvā muzikālus pasākumus “Rīgas Hanzas skaņu tilti”. Bet plkst. 13.00 sāksies ekskursija pa senā kultūrvēstures pieminekļa telpām gida vadībā.
Piedaloties Rīgas 825 gadu jubilejas atzīmēšanā, muzejs vēlas atgādināt tieši par to laiku, kad pilsēta vairākus gadsimtus bija varenās Hanzas savienības locekle un atradās Eiropas kultūras starojuma ietekmē.
Plkst. 11.00 sāksies koncerts ģimenēm ar bērniem, kurā apmeklētāji varēs gan klausīties vēsturisko instrumentu spēli, gan aktīvi iesaistīties muzicēšanas procesā. Kopā ar dejotāju Kristīni Kitneri bērni un viņu pavadoņi varēs ļauties dejas ritmiem, paši iejusties senās mūzikas pasaulē vai skanējumā. Koncerta dalībnieki: Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Ainārs Paukšēns (baroka čells, viola da gamba), Pēteris Vaickovskis (pozitīvs), Kristīne Kitnere (horeogrāfe, dejotāja).
Plkst. 13.00 interesenti varēs doties ekskursijā pa Rīgas pili, iepazīstot kultūrvēsturisko vidi, kurā Hanzas laika mūzika varētu būt skanējusi. Kopā ar muzeja gidu, kurš stāstīs gan par Rīgas pils būvniecību, gan par pili kā vēstures notikumu liecinieci un tās dažādajiem iemītniekiem, varēs ielūkoties visos pils stāvos, sākot no velvju pagraba un beidzot ar bēniņiem.
Plkst. 16.00 sāksies koncerts, kas vedīs klausītājus ceļojumā uz 15.–16. gadsimta Ziemeļeiropu – laiku, kad Rīga kā nozīmīga Hanzas savienības pilsēta bija aktīvs tirdzniecības, kultūras un ideju apmaiņas centrs. Koncerta programma centrēta uz skaņdarbiem un muzikālajām tradīcijām, kas saistītas ar Hanzas pilsētām Magdeburgu, Dancigu, Štrālzundi un Baltijas reģionu. Īpašu raksturu koncertam piešķirs sakbutu konsorts – renesanses trombonu priekšteči, kuru tembrs vienlaikus ir maigs un svinīgs. Instrumentālo skanējumu papildinās vokālā daudzbalsība. Mūziķu sastāvs: Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Vairis Nartišs (sakbuts – mūsdienu trombona priekštecis), Kaspars Majors (sakbuts), Sanita Zariņa (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (baroka čells, viola da gamba), Kārlis Kundrāts (nelielas portatīvas ērģeles), Agnese Pauniņa (soprāns), Māra Siikavirta (alts), Jānis Kurševs (tenors), Pēteris Vaickovskis (sakbuts, bass; mākslinieciskais vadītājs).
Muzikālos pasākumus muzejā šajā dienā nodrošina senās mūzikas ansamblis “Ars Antiqua Riga”. Ansamblis aktīvi koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedalās starptautiskos projektos un veicina senās mūzikas izpēti un popularizēšanu, tā mākslinieciskais vadītājs ir Pēteris Vaickovskis.
Iepriekš minēto norišu apmeklētājiem jāiegādājas LNVM ieejas biļete.
Norises vieta: LNVM Rīgas pilī, Pils laukumā 3 (ieeja no Daugavas gātes).
Aicinām ņemt vērā, ka muzeja pasākumos Rīgas pilī iespējama fotografēšana un filmēšana muzeja darbības popularizēšanas nolūkos. Ja kāds apmeklētājs nevēlas tikt fotografēts vai filmēts, pirms pasākuma par to jāinformē muzeja infocentrs 1. stāvā.
Par Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM)
LNVM ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
