Turpmāk pašvaldībām būs jāvērtē zvejas limitu izmantošanas efektivitāte un jāsamazina neefektīvi izmantotie zvejas limiti, nododot tos sekmīgākajiem zvejniekiem. Lai nodrošinātu vienotu pieeju, noteikumos pirmo reizi skaidrāk noteikti zvejas efektivitātes kritēriji – nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un piešķirto zvejas limitu izmantošanas līmenis. Nepieciešamie dati zvejas efektivitātes vērtēšanai tiks iegūti no elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas pieejami Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (LZIKIS).
Grozījumi paredz arī veicināt paaudžu nomaiņu nozarē – brīvi pieejamos, iepriekš neefektīvi izmantotos zvejas limitus, prioritāri varēs piešķirt jaunajiem zvejniekiem līdz 40 gadu vecumam, kuri uzsāk saimniecisko darbību zvejniecībā.
Tāpat grozījumos nostiprināts, – ja publiska ūdenstilpe tiek iznomāta zivsaimnieciskiem mērķiem, pašvaldībai būs jānodrošina, ka vismaz 10% no kopējās nomas maksas tiek ieskaitīti Zivju fonda dotācijas veidošanai. Noteikumi arī precizē nosacījumus zvejas tiesību nomas maksas samazinājuma piemērošanai atbilstoši ES de minimis atbalsta prasībām.
Vienlaikus grozījumi samazina administratīvo slogu – pašvaldībām informācija par zvejas tiesību nomu un saņemtajiem maksājumiem LZIKIS turpmāk būs jāiesniedz tikai reizi gadā, nevis divas reizes kā līdz šim.
Grozījumos ietverti arī vairāki tehniski precizējumi, tostarp zvejas tiesību nomas maksu noapaļošana līdz veseliem eiro un maksas pozīciju papildināšana par zvejas rīkiem vai sugām, kuras līdzšinējā regulējumā nebija noteiktas.
Grozījumi noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
