“Ludzas novada robeža ar Krieviju ir aptuveni 140 kilometrus gara – tas ir gandrīz tikpat liels attālums kā no Rīgas līdz Jēkabpilij. Tas uzskatāmi parāda gan izaicinājuma mērogu, gan valsts atbildību stiprināt drošību, ekonomiku un cilvēku iespējas dzīvot un strādāt šajā reģionā. Lai to īstenotu austrumu pierobežai ir nepieciešams īpašs regulējums un mērķētas atbalsta programmas,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Gatavošanos apkures sezonai ministrs jūnija sākumā jau pārrunāja ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadību. Ludzas novadam, neraugoties uz satricinājumiem Tuvajos Austrumos un to ietekmi uz energoresursu tirgu, ir izdevies saglabāt vienu no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Latvijā. Ministrs uzsvēra, ka savlaicīga gatavošanās apkures sezonai ir būtiska, lai mazinātu iespējamos riskus, kas saistīti ar kurināmā pieejamību, īpaši ņemot vērā šā gada sākumā atsevišķās vietās novērotās grūtības kokskaidu granulu iegādē un kurināmā piegādātāju līgumsaistību izpildē.
Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu automātisku mērķētu palīdzību iedzīvotājiem augstu energoresursu cenu situācijās, šajā vasarā kopā gan ar Ludzas pašvaldību un Alūksnes pašvaldību tiks praksē pārbaudīta pilnveidotā Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), kas izveidota 2023. gadā. Sistēmas pārbaude ļaus pārliecināties ne tikai par tās tehnisko gatavību, bet arī par praktisku piemērojamību dažādos krīzes scenārijos.
Ministrs sarunā ar pašvaldību uzsvēra, ka līdztekus gatavībai apkures sezonai, būtiskas ir arī investīcijas pašvaldību spēju noturībā. KEM ir izstrādājusi 40 miljonu eiro atbalsta programmu plūdu risku mazināšanai, kura šobrīd tiek skaņota ar pašvaldībām un citām ieinteresētām pusēm. Iecerēts, ka programma dos iespēju pašvaldībām sakārtot meliorācijas sistēmas, ūdensteču un lietusūdens novadīšanas infrastruktūru, kā arī iegādāties nepieciešamo tehniku plūdu seku novēršanai. Programmas mērķis ir stiprināt pašvaldību gatavību arvien biežāk sastopamiem ekstremāliem laikapstākļiem un mazināt to radītās sekas iedzīvotājiem un infrastruktūrai.
Vienlaikus sarunā tika pārrunāti iespējamie risinājumi teritoriju plānošanas dokumentu efektīvākai izskatīšanai. Jāuzsver, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām bija pienākums līdz 2025. gada beigām izstrādāt jaunus teritoriju plānojumus. Šis process izgaismojis vairākus praksē pastāvošus problēmjautājumus vides prasību piemērošanā, kurus plānots risināt veidojot vienotas vadlīnijas.
Latgales reģionālās vizītes laikā klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs tikās arī ar VVD pārstāvjiem, kuru ikdienas darba gaitas rit pierobežas zonā. Viņu darbs ir daudzveidīgs – no gaisa piesārņojuma kontroles un atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības līdz nelikumīgas zvejas un citu vides pārkāpumu novēršanai.
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota lidaparāti un citi neidentificēti objekti.
Sarunā tika diskutēts par vienotu pieeju darba organizācijai oranžā līmeņa šūnapraides brīdinājumu laikā, darbinieku drošību, tiesisko regulējumu un iespējamiem dažādiem risinājumiem, lai nodrošinātu svarīgu funkciju nepārtrauktu izpildi arī paaugstināta riska apstākļos.
Latgales reģionālās vizītes ietvaros, 27. jūnijā, Lūznavā kopā ar Latgales pašvaldību vadītājiem aizritēja arī Ministru kabineta izbraukuma sēde. Kopējās diskusijās kā centrālā prioritāte iezīmējās pierobežas drošības stiprināšana un praktiski risinājumi, kurus valsts pārvalde, pašvaldības un atbildīgās institūcijas var īstenot iespējami ātri, lai vairotu iedzīvotāju un uzņēmēju drošības sajūtu, paredzamību un pārliecību par reģiona attīstību.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka drošība nav skatāma tikai militārā vai fiziskā aspektā. Tikpat būtiska ir ekonomiskā drošība – spēcīga vietējā uzņēmējdarbība, investīciju piesaiste un jaunu darba vietu radīšana –, kā arī sociālā drošība, kas stiprina cilvēku pārliecību par dzīvi un nākotni pierobežā.
Klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga izvirzītās prioritātes cieši sasaucas ar MK sēdē apspriestajiem jautājumiem. Starp nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas paveicami līdz š.g. 1. oktobrim, ir kritiskās infrastruktūras, īpaši enerģētikas objektu, aizsardzības stiprināšana pret fiziskiem apdraudējumiem un militārās industrijas attīstības veicināšana, vienkāršojot administratīvās un vides procedūras.
Kā viens no tuvākiem praktiskiem uzdevumiem paredzēts izstrādāt vienotu pieeju enerģētikas uzņēmumiem (elektroenerģija, dabasgāze, siltumapgāde) un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citu par dzīvības glābšanas un avāriju seku novēršanu atbildīgo institūciju darbībai gaisa apdraudējuma situācijās.
