“Piedāvātie grozījumi ir būtisks solis Valsts kontroles darba pilnveidē, nodrošinot mūsdienīgu, efektīvu un caurskatāmu publisko līdzekļu uzraudzības sistēmu, vienlaikus atsakoties no neefektīvas piedziņas gadījumos, kad piedziņas process izmaksā vairāk nekā potenciāli valsts budžetā atgūstamā summa,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu praksē konstatētas nepilnības un nodrošinātu efektīvāku Valsts kontroles funkciju īstenošanu. Tajā paredzēti gan redakcionāli un tehniski uzlabojumi, gan arī būtiski grozījumi, kas skar institūcijas darbību kopumā.
Sagatavotie likuma grozījumi paredz pārskatīt Valsts kontroles institucionālo struktūru, tostarp samazināt padomes locekļu skaitu no sešiem uz pieciem. Vienlaikus likumprojekts rosina atteikties no obligātas sertifikācijas un atestācijas prasībām, kas līdz šim ierobežoja iespēju amatos piesaistīt atbilstošās kvalifikācijas speciālistus.
Likumprojekts precizē arī Valsts kontroles tiesības pieprasīt informāciju, paplašinot personu loku, no kurām informācija var tikt pieprasīta Valsts kontroles uzdevumu veikšanai. Tas mazinās interpretācijas iespējas un stiprinās institūcijas spēju efektīvi veikt revīzijas.
Tāpat grozījumi paredz atteikties no zaudējumu piedziņas vai pārtraukt to gadījumos, kad izmaksas pārsniedz iespējamo ieguvumu. Šāda pieeja nodrošinās lietderīgāku publisko resursu izmantošanu.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāpieņem Saeimā trīs lasījumos.
