Pirmajā ceturksnī sociālās aprūpes pakalpojumu pansionātos saņēma 2506 personas, kas ir par 52 vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. No tiem 691 persona atradās trīs Rīgas pašvaldības pansionātos, bet 1834 – līgumorganizāciju sociālās aprūpes centros. Pieaugums vērojams arī ģimenes tipa aprūpes pakalpojumos – tos izmantoja 690 klienti, kas ir par 30 vairāk nekā gadu iepriekš. Pansionāta pakalpojums tika nodrošināts arī 17 Ukrainas civiliedzīvotājiem vai viņu ģimenes locekļiem.
Uz šā gada 31. martu rindā uz sociālās aprūpes pakalpojumu gaidīja 582 personas, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms gada, kad rindā bija 542 cilvēki.
Lai gan pakalpojumu ārpus pašvaldības institūcijām bieži iespējams saņemt ātrāk, lielākā daļa cilvēku joprojām dod priekšroku aprūpei Rīgā. Gaidīšanas laiks būtiski atšķiras – sadarbības līgumorganizācijās tas var nebūt vispār, ja ir pieejama klientam piemērota vieta, bet Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centros tas parasti sasniedz vairākus mēnešus.
Apmēram trešā daļa klientu, kad pienāk viņu kārta, nolemj pagaidīt ar iestāšanos pansionātā. Tas nozīmē, ka viņi šajā laikā izmanto citus risinājumus. Lielākā daļa – ap 58 % – saņem aprūpi mājās vai izmanto īslaicīgus aprūpes pakalpojumus. Svarīgi atcerēties: ja cilvēks atsakās no pakalpojuma vairāk nekā divas reizes vai atliek tā saņemšanu ilgāk par sešiem mēnešiem, Rīgas Sociālais dienests pieņem lēmumu viņu izslēgt no rindas.
Nozīmīgs aspekts ir veselības stāvoklis: aptuveni 58 % rindā esošo personu ir ar demenci, un tas nozīmē, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt specializētus pakalpojumus šai mērķgrupai. Vienlaikus pieaug arī pieprasījums pēc augstāka līmeņa medicīniskās aprūpes sociālās aprūpes centros, piemēram, gadījumos, kad nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija vai citas sarežģītas manipulācijas.
