Pieteicējas ir vairākas komercsabiedrības un to apvienības, kas bija piedalījušās iepirkumā, bet nebija ieguvušas tiesības slēgt līgumus. Lietā pastāvēja strīds par izsludinātā iepirkuma nolikuma punktu, kas paredzēja, ka pasūtītāja ar uzvarējušo pretendentu vienojas par konkrētu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņu, nosakot sagatavošanās laiku pakalpojumu sniegšanai, kas nav īsāks par 13 mēnešiem. Pieteicējas norādīja, ka pasūtītāja, atšķirībā no iepriekš līdzīgos iepirkumos īstenotās prakses, līgumos iekļāvusi garāku sagatavošanās laiku, tādējādi prettiesiski grozot plānotos līguma noteikumus – ja pieteicējas būtu zinājušas, ka sagatavošanās termiņu ir iespējams noteikt garāku par 13 mēnešiem, tās būtu varējušas sagatavot izdevīgākus piedāvājumus. Administratīvā rajona tiesa pieteikumus noraidīja.
Senāts atzina, ka Administratīvā rajona tiesa ir pamatoti atzinusi strīdus nolikuma punktu par skaidru un saprotamu – tajā lietots nepārprotams gramatiskais formulējums, kas pieļauj pretendentiem lūgt garāku termiņu, kurā sagatavoties pakalpojuma sniegšanai, un attiecīgi rēķināties, ka faktiskais sagatavošanās laiks varētu būt ilgāks. Pretendenti nebija uzdevuši pasūtītājam precizējošus jautājumus par šo nolikuma punktu, bet bija apstiprinājuši, ka ir vienādi gatavi uzsākt sniegt pakalpojumus pēc 13 mēnešiem. Senāts atgādināja, ka iepirkuma nolikuma satura noskaidrošanā netiek izmantotas tiesību normu interpretācijas metodes, bet tiek noskaidrots, ko pretendenti varēja objektīvi saprast kā pasūtītājas gribu. Senāta ieskatā, tiesa šādu vērtējumu par nolikuma tekstu, pasūtītājas skaidrojumu un iesaistīto personu rīcību bija veikusi, un Senātam nebija pamata pārvērtēt tās izdarītos secinājumus. Vienlaikus Senāts vērsa uzmanību uz to, ka pasūtītāja ir īstenojusi sliktu praksi, vienādi formulētus nolikuma punktus dažādos iepirkumos tulkojot dažādi, jo tas līdzīgās situācijās var radīt neskaidrības.
Lieta SKA-85/2026 (A420173323).
