2026. gada 19. februārī finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļiem un Latgales pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu jautājumus par pašvaldību nākotni un iepazīstinātu ar jauno PFI sistēmas modeli.
Tikšanās laikā Finanšu ministrija uzsvēra, ka, neraugoties uz kopējo valsts ekonomisko izaugsmi, reģionu attīstības tempi būtiski atšķiras - Pierīgā tie ir straujāki, savukārt pierobežas teritorijās, tostarp Latgalē, ievērojami lēzenāki. Demogrāfiskās pārmaiņas un atšķirīgais ekonomiskās attīstības temps tieši ietekmē pašvaldību ieņēmumu pieaugumu, tādēļ jaunais PFI modelis balstīts solidaritātes principā, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem līdzvērtīgas iespējas saņemt pašvaldību pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jaunā modeļa galvenie uzstādījumi
Latgales pašvaldības uzskata, ka jaunais PFI modelis ietver vairākus būtiskus sistēmiskus uzlabojumus, kas veicina taisnīgāku, caurskatāmāku un ilgtspējīgāku pašvaldību finansēšanas kārtību. Konceptuāls atbalsts tiek pausts šādiem risinājumiem:
- nekustamā īpašuma nodokļa izslēgšana no finanšu izlīdzināšanas sistēmas, saglabājot to kā stabilu ieņēmumu avotu pašvaldību budžetos;
- atteikšanās no savstarpējiem norēķiniem izglītības jomā, ieviešot skaidru un vienkāršu finansēšanas kārtību, kur līdzekļus saņems tā pašvaldība, kura nodrošina izglītības pakalpojumus;
- administratīvā un birokrātiskā sloga būtiska mazināšana;
- līdzsvarotāka finanšu resursu sadale starp valsti un pašvaldībām.
Valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme uzsvēra, ka tiešs dialogs ar pašvaldībām ir īpaši nozīmīgs, jo atbilstoši valdības dotajam uzdevumam jaunais PFI modelis jāizstrādā līdz 1. martam. Viņa norādīja, ka piedāvātais risinājums mazina administratīvo slogu, līdzsvaro resursus un nodrošina skaidru sistēmu, kas ļaus pašvaldībām sniegt kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Latgales pašvaldību pozīcija
Aldis Adamovičs, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs, norādīja, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis ir plaši pārrunāts gan reģionu attīstības centru līmenī, gan Latgales pašvaldībās, un tam ir atbalsts arī citos Latvijas reģionos:
“Finanšu ministrijas piedāvātais modelis Latgales pašvaldībām kopumā varētu nodrošināt nedaudz lielāku finansējumu. Vienlaikus saglabājas atsevišķi jautājumi, par kuriem nepieciešamas papildu diskusijas, piemēram, savstarpējo norēķinu nianses un iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšana pašvaldībām, kurās iedzīvotāji faktiski strādā. Šie jautājumi ir risināmi dialogā”.
Vitālijs Aizbalts, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka pašvaldība atbalsta jauno modeli un pozitīvi vērtē valsts pieeju reģionālās attīstības jautājumiem:
“Ir būtiski, ka valsts līmenī tiek skaidri apzināts – attīstības instrumenti ir nepieciešami arī reģioniem, ne tikai galvaspilsētai un tās apkārtnei. Atsevišķas detaļas vēl ir diskutējamas, taču kopumā jaunais modelis Latgales pašvaldībām ir izdevīgāks un atbalstāms”.
Savukārt Guntars Skudra, Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, norādīja, ka līdzšinējais pašvaldību finansēšanas modelis ir novecojis un izmaiņas ir objektīvi nepieciešamas:
“Jaunajā modelī tiek ņemti vērā būtiski kritēriji – iedzīvotāju skaits, teritorijas platība, darbspējas vecuma iedzīvotāji, izglītojamo skaits un interešu izglītība. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā tiek integrētas valsts mērķdotācijas, tostarp 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām un interešu izglītībai, padarot finansējumu stabilāku un prognozējamāku”.
Turpmākā virzība
2026. gada 24. februārī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes (turpmāk - LPRAP) ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par Finanšu ministrijas piedāvāto Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas modeli (PFI), kas vērsts uz pašvaldību atšķirīgo ieņēmumu līmeņu un administratīvā sloga mazināšanu:
- LPRAP konceptuāli atbalsta pāreju uz jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas modeli;
- atbalsta 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansējuma iekļaušanu jaunajā PFI;
- atbalsta interešu izglītības finansējuma iekļaušanu jaunajā PFI modelī;
- piekrīt idejai par nekustamā īpašuma nodokļa izslēgšanu no PFI aprēķina;
- LPRAP neatbalsta IIN sadales principu, daļu šī nodokļa novirzot pašvaldībai, kur reģistrēta strādājošā juridiskā adrese. Juridiskā adrese neatspoguļo īsto darba vietu un nav informācijas par faktiskajām darba vietām;
- atbalsta atteikšanos no savstarpējiem norēķiniem starp pašvaldībām izglītības jomā;
- uzskatām, ka dati par iedzīvotāju skaitu PFI aprēķinam jāfiksē uz 1.janvāri;
- pašvaldībām, kurām jaunais aprēķins ir neizdevīgāks, aicinām šo starpību kompensēt;
- saglabāt valsts budžeta dotāciju ES ārējās robežas pašvaldībām.
LPRAP uzskata, ka jāveido jauns mehānisms (ārpus PFI modeļa), kas paredzētu daļu uzņēmuma ienākumu nodokļa novirzīt pašvaldībām, kas piesaistījušas jaunas investīcijas vai arī veicinājušas esošo uzņēmumu paplašināšanos.
Reģionālās attīstības veicināšanai būtu jāatjauno valsts investīciju programma vai īpaša programma Eiropas Savienības un NATO ārējai robežai-Austrumu pierobežas teritorijām- Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam ar iezīmētu finansējumu ilglaicīgo sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai.
LPRAP aicina Finanšu ministriju turpināt dialogu ar pašvaldībām, precizējot aprēķinu parametrus, pārejas nosacījumus un ilgtermiņa finanšu stabilitātes garantijas, lai nodrošinātu sabalansētu un fiskāli ilgtspējīgu risinājumu.
