Prasītāja bija vērsusies tiesā pret atbildētājiem – SIA “Mediju nams” un SIA “Cocoon”, lūdzot tiesu uzlikt pienākumu atsaukt tiem piederošajos portālos publicētajā rakstā ietvertus izteikumus, kas satur negatīva rakstura aizdomas un tādu viedokli par prasītāju, kas ir viņas godu un cieņu aizskarošs, kā arī kaitē viņas reputācijai, kam viņas ieņemamajā – sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatā jābūt nevainojamai.
Gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa prasību noraidīja pilnībā.
Rīgas apgabaltiesa, vērtējot, vai publicētās ziņas ir nepatiesas un aizskar godu un cieņu, vadījās pēc Senāta un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām. Kopumā tiesa atzina, ka raksts satur subjektīvu, apgalvojuma formā izteiktu viedokli – vērtējumu par prasītājas amata pienākumu neapmierinošu izpildi un darba organizāciju, kas vidējam lasītājam nevarētu radīt priekšstatu, ka tiek publicēta ziņa par pieļautiem likumpārkāpumiem. Tiesa konstatēja, ka raksta autors tajā ietvertos izteikumus pamatojis, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju par prasītājas profesionālo darbību ārpus pamatdarba, un atsaucies uz tiesību normu, kas noteic, ka prasītājas amatam jābūt viņas pamatdarbam. Viedokļa formulēšanai autora rīcībā bijis pietiekams faktiskais pamatojums, proti, publiski pieejamā informācija. Kā papildus argumentu augstāka pieļaujamās kritikas sliekšņa noteikšanai tiesa uzsvēra to, ka, lai arī prasītājas ieņemamais amats formāli nav valsts amatpersonas amats, tas tomēr ir saistīts ar nozīmīgu valsts uzticētu pienākumu pildīšanu, kam pamatoti pievērsta paaugstināta sabiedrības uzmanība. Publikācijā ietvertā informācija nav atzīstama par tādu, kas tiek aizsargāta ar likumu vai aizskar prasītājas godu un cieņu. Tādējādi izskatāmajā lietā nevar konstatēt pamatus, kas pieļautu ierobežot atbildētāju vārda brīvību.
Lieta SKC-272/2026 (C770837624).
