“Svarīgi, lai vēsturiski lielākais aizsardzības budžets mērķtiecīgi, efektīvi un bez kavēšanās tiek apgūts, īstenojot NATO spēju mērķus un nodrošinot Latvijas saistību izpildi uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā sabiedroto spēkiem. Skaidrs, ka NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē šī gada jūlijā Ankarā, Turcijā, ikvienam Eiropas sabiedrotajam ir jādemonstrē reāls progress NATO Hāgas samita apņemšanās īstenošanā. Cieša transatlantiskā sadarbība šodien un turpmāk balstās Eiropas spējā pārliecinoši uzņemties lielāku atbildību,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Valsts prezidents un aizsardzības ministrs bija vienisprātis, ka jāveic atbilstoši grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, skaidri paredzot no 2027. gada ieguldījumus aizsardzībā atbilstoši NATO noteiktajiem kritērijiem ne mazāk kā 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas interesēs ir gan stiprināt reģionālo sadarbību Baltijas jūras reģionā, ciešā saiknē ar Ziemeļvalstīm, gan veicināt Eiropas Savienības un NATO vienotu draudu izpratni un atbilstošu militāro spēju stiprināšanu, kā arī turpināt atbalstu Ukrainai.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Starp prioritārajiem uzdevumiem, kuri Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāveic noteiktajos termiņos, Valsts prezidents atkārtoti atzīmēja militārā poligona “Sēlija” attīstības nozīmi gan profesionālā dienesta un valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācību nodrošināšanā, gan infrastruktūras pieejamībā sabiedroto spēkiem. Tāpat E. Rinkēvičs uzsvēra tieša un savlaicīga dialoga nozīmi starp Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām austrumu pierobežā saistībā ar pretmobilitātes infrastruktūras izvēršanu. Valsts prezidents arī norādīja, ka starpinstitūciju koordinācijai un sadarbībai dažādos ar valsts aizsardzību saistītos jautājumos ir būtiska nozīme nacionālās drošības jomā.
