Pieteicēja lietā ir zvērināta advokāte, pret kuru tika ierosināts kriminālprocess, kura gaitā viņa tika aizturēta un nopratināta, kā arī tika veikta kratīšana viņas dzīvoklī. Šis kriminālprocess tika izbeigts pirmstiesas stadijā. Pieteicēja vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu atlīdzināt nodarīto nemantisko kaitējumu un izdevumus par juridisko palīdzību. Tā kā lūgums tika apmierināts daļēji, pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par atlīdzinājumu. Administratīvā apgabaltiesa bija apmierinājusi pieteikumu daļā un uzdevusi atlīdzināt nemantisko kaitējumu un izdevumus par juridisko palīdzību brīvības atņemšanas vietā tādā apmērā, kā to pieteicēja bija lūgusi apelācijas sūdzībā. Par spriedumu kasācijas sūdzības iesniedza gan pieteicēja, gan Ģenerālprokuratūra.
Senāts atzina abās kasācijas sūdzībās minētos argumentus par pamatotiem un secināja, ka tiesa nav pietiekami noskaidrojusi konkrētā gadījuma apstākļus un pienācīgi motivējusi savu spriedumu. Senāts norādīja, ka tiesa nav pārbaudījusi, vai par sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā faktiski ir izrakstīti rēķini. Lai gan uz zvērināta advokāta izrakstītajiem rēķiniem attiecas īpašs regulējums, saskaņā ar kuru to īstums netiek apšaubīts, juridiskās palīdzības sniegšanas fakts pats par sevi nepierāda, ka pieteicējai būtu radies pamats uz konkrētu zaudējumu atlīdzināšanu. Tāpat tiesa nav vērtējusi, vai ir pamats piespriest atlīdzināt izdevumus par aizstāvja piedalīšanos pieteicējas nopratināšanās un sūdzību sagatavošanu, kā to lūgusi pieteicēja.
Senāts arī vērsa uzmanību uz to, ka tiesa nav pareizi izvērtējusi zvērināta advokāta aizturēšanas juridisko nozīmi. Ja pret advokātu tiek vērstas kriminālprocesuālas darbības, ir jāpārliecinās, ka to veicējam nav bijis nolūka ietekmēt vai citādi vērsties pret advokātu saistībā ar viņa profesionālo darbību. Šādi motivētas darbības pret advokātu kā uzticības personu būtu nepieļaujamas. Tomēr no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā vienlīdzības principa izriet, ka zvērināts advokāta statuss vien pats par sevi nepadara nepamatotu vai prettiesisku aizturēšanu par nopietnu pārkāpumu. Līdz ar to tiesai bija jāmotivē, kādēļ tā uzskatījusi pieteicējas tiesību aizskārumu par smagu un atzinusi pieteicējas lūgto atlīdzinājuma apmēru par taisnīgu. Arī Administratīvās apgabaltiesas secinājums, ka Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētāja informēšana par pieteicējas aizturēšanu nopietni aizskārusi viņas reputāciju, ir pārsteidzīgs, jo tiesa nav noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus, tostarp pārbaudījusi, vai pieteicēja pati nebija tieši vai netieši izteikusi šādu lūgumu un kādas bijušas informēšanas nelabvēlīgās sekas.
Lieta SKA-41/2026 (A420251122).
