Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš Tieslietu padomes sēdē sniedza informāciju par kārtību, kādā advokāti, kuri izdarījuši tīšus noziedzīgus nodarījumus vai pret kuriem krimināllietā celta apsūdzība, tiek izslēgti no advokatūras vai atstādināti no amata. S. Vārpiņš skaidroja, kā advokatūra patstāvīgi cenšas sakārtot pārvaldības procesus, kā arī vērsa Tieslietu padomes uzmanību uz citiem advokatūras darba organizācijas jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešama normatīvā regulējuma pilnveide.
Darba grupas uzdevums būs veikt sākotnējo situācijas izvērtējumu un līdz 2026. gada 30. aprīlim iesniegt Tieslietu padomei progresa ziņojumu ar secinājumiem par aktuālajiem problēmjautājumiem, kā arī iespējamiem turpmākajiem darbības virzieniem. Darba grupas sastāvā iekļauti tiesu varas, prokuratūras, advokatūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji, nodrošinot daudzpusīgu un profesionālu skatījumu uz identificētajiem jautājumiem.
Tieslietu padome sēdē izvērtēja Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcību saistībā ar krimināllietas pārdali citam tiesnesim. Izvērtējums tika veikts, ņemot vērā tieslietu ministres aicinājumu, Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas sniegtos paskaidrojumus, kā arī Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu. Tieslietu padome uzsvēra, ka tiesas priekšsēdētāja funkcijas pēc būtības ir administratīvas un nedrīkst skart tiesneša neatkarību konkrētas lietas izskatīšanā. Vienlaikus tika norādīts, ka tiesību normas pieļauj lietas pārdali vienīgi ar mērķi nodrošināt tās savlaicīgu izskatīšanu, nevis pamatojoties uz priekšsēdētāja šaubām par tiesneša objektivitāti.
Tieslietu padome atzina, ka konkrētajā gadījumā tiesas priekšsēdētāja ir rīkojusies ārpus savas kompetences robežām, taču konstatētajai rīcībai nav bijis sistemātisks raksturs un nav radušās tik būtiskas sekas, kas būtu pamats atbrīvošanai no amata. Tieslietu padome aicināja Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāju Andu Briedi turpmāk ar lielāku rūpību nodrošināt tiesas iekšējā darba organizāciju un lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību, vienlaikus atturoties no darbībām, kas var apdraudēt tiesneša neatkarību.
Sēdes noslēgumā Tieslietu padome iepazinās ar tiesu darbības rādītājiem 2025. gadā, tostarp informāciju par tiesnešu noslodzi, lietu apgrozījumu tiesu sistēmā, saņemto un izskatīto lietu skaitu visās trijās tiesu instancēs, kā arī lietu izskatīšanas termiņiem. Šie dati kalpo par pamatu turpmākiem lēmumiem tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā un efektivitātes paaugstināšanā.
Ar tiesu darbības rādītājiem iespējams iepazīties, aplūkojot Tieslietu padomes mājaslapā izvietoto prezentāciju.
