Mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (- 0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (- 0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+ 0,4 procentpunkti).

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+ 8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+ 1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+ 7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+ 2,5%), brokastu pārslām (+ 11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+ 1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+ 5,0%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+ 4,9%), citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+ 3,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija kafija (- 3,8%), siers (- 1,1%), citi miltu konditorejas izstrādājumi (- 1,1%), šokolāde (- 1,5%). Lētāki bija svaigi āboli (- 6,4%), svaigi bumbieri (- 9,7%), olīveļļa (- 6,5%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 1,9%, ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.

Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 4,4%. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem samazinājās par 4,4%, kurpēm un citiem apaviem par 4,6%.

Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,4%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+ 7,3%). Dabasgāze sadārdzinājās par 6,2%. Dārgāka bija arī mājokļa apsaimniekošanas maksa (+ 2,2%), atkritumu savākšana (+ 3,6%), siltumenerģija (+ 0,4%).

Veselības aprūpes grupā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu grupā akciju noslēgumu rezultātā bija medikamentiem (+ 1,3%). Dārgāki bija arī zobārstniecības pakalpojumi, kā arī ambulatorie ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi.

Transporta grupā cenas samazinājās par 3,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela kļuva lētāka par 3,0%, tai skaitā dīzeļdegviela – par 3,1%, benzīns – par 3,1%, savukārt auto gāze kļuva dārgāka par 2,5%. Mēneša laikā cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Atpūtas, sporta un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Akciju ietekmē lētākas bija preces lolojumdzīvniekiem. Savukārt sadārdzinājās laikraksti un periodiskie izdevumi. Lielākoties akciju noslēgumu ietekmē cenas pieauga spēlēm, rotaļlietām un ar vaļaspriekiem saistītām precēm.

Personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai un dažādām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1,7%. Akciju noslēgumu rezultātā lielākā ietekme uz cenu kāpumu grupā bija citām ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei. Cenas pieauga arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. No 1. janvāra mainījās nodevas par pasu un ID karšu izsniegšanu, kā rezultātā vidējais cenu līmenis attiecīgajiem pakalpojumiem pieauga par 14,2%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenu kāpums bija mobilo tālruņu iekārtām.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,9%

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* pieauga par 2,9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+ 1,0 procentpunkts), galvenokārt kafijai, svaigai, atdzesētai vai saldētai vistu gaļai, kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+ 1,0 procentpunkts). Būtiska ietekme bija arī personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (+ 0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+ 0,2 procentpunkti), kā arī ar transporta grupai (- 0,3 procentpunkti).

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+ 20,9%), svaigai, atdzesētai vai saldētai vistu gaļai (+ 14,3%), olām (+ 17,2%), svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+ 11,9%) šokolādei (+ 12,2%), maizei (+ 3,2%). Dārgāki bija arī citi miltu konditorejas izstrādājumi (+ 4,7%), žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis (+ 24,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa (+ 25,8%), svaigi citrusaugļi (+ 9,5%), zivju izstrādājumi (+ 6,1%). Savukārt lētāks bija sviests (- 11,5%), citi svaigi augļi (- 19,8%), olīveļļa (- 17,8%), siers (- 2,1%), kartupeļi (- 8,5%), graudaugu milti (- 8,2%).

Apģērba un apavu grupā cenas palielinājās vidēji par 2,4%. Apģērbu cenas kāpa par 2,6%, kurpes un citi apavi kļuva dārgāki par 2,7%.

Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,0%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+ 8,6%). Dārgāka bija siltumenerģija (+ 4,1%), mājokļa apsaimniekošanas maksa (+ 7,2%), ūdensapgāde (+ 9,9%), mājokļa īres maksa (+ 8,0%), kanalizācijas pakalpojumi (+ 12,3%). Cenas pieauga arī pakalpojumiem mājokļa uzturēšanai, remontam un drošībai (+ 7,4%), dabasgāzei (+ 5,8%), atkritumu savākšanai (+ 5,4%). Savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (- 2,1%).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 3,0%. Gada laikā dārgāki kļuva ambulatorie ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, attēldiagnostikas pakalpojumi un medicīnas laboratoriju pakalpojumi. Savukārt lētāki bija medikamenti.

Transporta grupā cenas samazinājās vidēji par 2,2%, ko galvenokārt noteica cenu kritums degvielai (- 7,6%). Dīzeļdegviela kļuva lētāka par 7,7%, benzīns par 8,0%, auto gāze par 2,0%. Cenas kritās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā pieauga cenas citiem pakalpojumiem saistībā ar personiskajiem transportlīdzekļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Informācijas un sakaru grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,5%. Sadārdzinājās audiovizuālo straumēšanas pakalpojumu abonementi un audiovizuālā satura noma, kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi, mobilo sakaru pakalpojumi. Lētāki bija datori.

Restorānu un izmitināšanas pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,3%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem (+ 5,1%), ēdnīcu, kafetēriju un mācību iestāžu ēdnīcu pakalpojumiem (+ 6,1%).

Personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,8%. Dārgākas bija citas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi personiskajai aprūpei, uzturēšanās maksa veco ļaužu pansionātā, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, juvelierizstrādājumi un rokas pulksteņi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija cigaretēm, augstākajai izglītībai, pirmsskolas izglītībai un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm. Savukārt lētāks bija vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri, alus.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās
(procentos)

Salīdzinot ar 2025. gadu, patēriņa cenas 2026. gada janvārī bija par 0,5% augstākas. Precēm cenas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 1,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2026. gada janvārī 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 3,7%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2026. gada februārī paziņos 10. martā.

Sākot ar 2026. gada janvāri, patēriņa cenu indekss Latvijā un Eiropas Savienībā tiek apkopots atbilstoši aktualizētajai Eiropas Individuālā patēriņa veidu klasifikācijai – ECOICOP 2. versijai. Pāreja uz jauno klasifikāciju neietekmē jau nopublicētos kopējās inflācijas rādītājus. Sīkāka informācija par pāreju uz aktualizēto klasifikāciju pieejama Pārvaldes informatīvajā materiālā un Eurostat publikācijā.

Patēriņa cenu indeksa bāzes periods mainās uz 2025. gadu

Sākot ar 2026. gadu CSP patēriņa cenu indeksa aprēķinā izmanto jaunu atskaites periodu – 2025. gada vidējo līmeni, kam piešķirta indeksa vērtība 100. Līdz šim izmantotais 2015. gada bāzes periods tiek nomainīts, lai datu lietotājiem būtu vieglāk uztvert izmaiņu tendences, jo salīdzinājums tiek veikts ar nesenu laika posmu, kā arī lai laika rindas ar vienotu indeksa atsauces periodu būtu pieejamas arī pozīcijām, kas tika iekļautas izlasē pēc 2015. gada. Bāzes perioda maiņa ir standarta statistikas prakse un tiek veikta regulāri. Izmaiņas neietekmē faktisko cenu dinamikas mērīšanu – inflācijas rādītāji joprojām atspoguļo reālās cenu izmaiņas, taču ar jaunu atskaites punktu salīdzinājumiem.

* Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.
** Svari atspoguļo attiecīgās patēriņa grupas izdevumu īpatsvaru kopējos mājsaimniecību izdevumus.

Metodoloģiskā informācija

Patēriņa cenu indeksa apsekojums ir izlases apsekojums ar mērķa izlasi visos līmeņos. Tas tiek veikts katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam, cenu reģistrāciju vienmērīgi sadalot visā apsekojuma periodā. 2026. gadā PCI izlasē ir 558 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni divi tūkstoši dažādu tirdzniecības un maksas pakalpojumu objekti. Katru mēnesi tiek novērotas aptuveni 25,3 tūkstoši cenas.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama oficiālās statistikas portālā, sadaļā “Patēriņa cenas”.