“Valsts kontrolei 2025. gads bijis dinamisks – ieviesām būtiskas pārmaiņas revīziju darbā, noslēdzām virkni nozīmīgu revīziju un aktualizējām sabiedrībai svarīgus jautājumus, izgaismojot uzlabojumu iespējas publisko resursu izmantošanā. Arī šogad Valsts kontroles sniegtie ieteikumi kalpojuši kā atspēriena punkts pārmaiņām valsts un pašvaldību sektorā. Savukārt 2026. gadā plānots uzsākt revīzijas, kurās īpašu uzmanību pievērsīsim valsts drošībai un aizsardzībai, veselības jomai, cilvēkresursu attīstībai, publiskās pārvaldības kvalitātei valsts un pašvaldību līmenī, kā arī tautsaimniecības un digitālās transformācijas procesiem. Pateicos Valsts kontroles komandai par šogad paveikto – tas ir profesionāla, kvalitatīva un augstiem darba standartiem atbilstoša veikuma rezultāts,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Gada griezumā publiskotie revīziju ziņojumi, starpziņojumi un situācijas izpētes
- JANVĀRĪ publiskota revīzija par enerģētikas politikas pārvaldību, secinot, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi tās īstenošanā. Pašreizējā pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ambiciozo mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt mērķu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.
- FEBRUĀRĪ publiskota revīzija par saliedētas sabiedrības politikas plānošanu un īstenošanu. Secinājums – Kultūras ministrijas īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tai trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju. Nav arī pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu.
- APRĪLĪ publiskotajā revīzijā par Ostu attīstības fonda darbību atklāts, ka būtiska daļa fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Savukārt situācijas izpētē par militarizētās tēlniecības kompozīcijas izveidi pie Ādažu militārās bāzes konstatēts, ka projekta sekmīgai īstenošanai bija nepieciešama iedziļināšanās un iesaistīto pušu praktiska līdzdalība, rūpīgāka un koordinētāka Nacionālo bruņoto spēku, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Aizsardzības ministrijas pieeja. Aprīlī publiskoti arī 25 finanšu revīzijas ziņojumi par 2024. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, tomēr izgaismojot iespējas ietaupīt budžeta līdzekļus un problemātiku saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu.
- MAIJĀ publiskots situācijas izpētes ziņojums par mākslīgā intelekta (MI) ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē, izgaismojot vairākas problēmas. Viena no tām – Latvijā trūkst vienotas stratēģijas MI attīstībai un drošai izmantošanai valsts pārvaldē. Tāpat maijā informējām sabiedrību par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.
- JŪNIJĀ publiskots revīzijas ziņojums par Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskata sagatavošanas pareizību.
- AUGUSTĀ publiskotajā revīzijā par pašvaldību administratīvajām komisijām secināts, ka tās ir neefektīvs, novecojis risinājums administratīvā pārkāpuma procesā. Valsts kontrole aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Augustā tika noslēgta ikgadējā finanšu revīzija par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP) un sniegts atzinums par tā sagatavošanas pareizību – arī šoreiz ar iebildēm. Būtiskākais iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms.
- SEPTEMBRĪ noslēgtas trīs revīzijas. Revīzijā par pašvaldību atvieglojumiem secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi (piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides, līdzfinansējums) ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi, bet pašvaldībām obligātā valsts Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma šobrīd netiek pilnvērtīgi izmantota. Savukārt revīzijā par stacionāro veselības aprūpi konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Septembrī pabeigta arī finanšu revīzija “Par NATO Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” 2024. gada pārskata sagatavošanas pareizību”, sagatavojot divus ziņojumus. Tā kā revīzijas ziņojumiem un ieteikumu ieviešanas plānam noteikta slepenības pakāpe “NATO RESTRICTED”, tie netika publicēti.
- OKTOBRĪ publiskotajā revīzijā par mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanu valsts pārvaldē secināts, ka līdz šim tā nav bijusi pietiekami mērķtiecīga. Tika sagatavots arī revīzijas starpziņojums par Rēzeknes tehnikuma veikto maksājumu likumību. Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, tika konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.
- NOVEMBRĪ sagatavots situācijas izpētes ziņojums par Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanu, apkopojot būtiskākos faktus par līdzšinējo progresu un izaicinājumiem pretmobilitātes pasākumu īstenošanā, tostarp nepieciešamību nodrošināt efektīvāku starpresoru sadarbību. Tika sagatavots arī revīzijas starpziņojums par civilmilitāro sadarbību medicīniskā atbalsta jomā. Lai gan Latvijā jau ir sperti vairāki nozīmīgi soļi civilmilitārās sadarbības stiprināšanā medicīniskā atbalsta jomā, tomēr revīzijā norādīti virzieni, kuros nepieciešama turpmāka izlēmīga un mērķtiecīga attīstība.
- DECEMBRĪ publiskots revīzijas starpziņojums par daudzdzīvokļu ēku renovācijas procesu Latvijā. Revīzijā atklāts, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu. Decembrī tika pabeigtas vairākas revīzijas, kuru rezultātu publiskošana paredzēta 2026. gada sākumā: “Vai invaliditātes statuss sasniedz savu mērķi un tiek piešķirts iespējami labākajā veidā?”, “Vai valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai ir efektīva?”, “Kā nodrošināt pietiekamu policistu skaitu?” un “Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldē”.
Valsts kontrole regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai informētu par revīzijās konstatēto un sniegto ieteikumu ieviešanas progresu. Tāpat tā sadarbojas arī ar citām Saeimas komisijām, skaidrojot revīziju rezultātus un veicinot to izmantošanu parlamentārajā uzraudzībā.
Informācija par Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem un to ieviešanas statusu ikvienam interesentam ir pieejama Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā. Informāciju tajā atjauno divas reizes gadā: 1. martā un 1. septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.
Informācija par visām aktuālajām revīzijām skatāma Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Šobrīd revidējam”, bet par pabeigtajām revīzijām – sadaļā “Noslēgtās revīzijas”. Savukārt plašāka informācija par risku izvērtēšanu un revīziju tēmu noteikšanu pieejama ŠEIT.
Nozīmīgs ieguldījums citu augstāko revīzijas iestāžu profesionālajā pilnveidē. Arī šogad Valsts kontroles eksperti dalījās labajā praksē, organizējot un vadot mācības, tādējādi sniedzot atbalstu Azerbaidžānas, Dominikas, Laosas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes stiprināšanā.
Sadarbība ar tiesībaizsardzības u. c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai
Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Šogad:
- tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar Valsts kontroles ziņoto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izmaksājot nelikumīgu atlīdzību, organizējot iepirkumus, pieļaujot nelikumīgu rīcību ar pašvaldības mantu, kā arī par citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 42 kriminālprocesi (t. sk. 15 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
- stājies spēkā viens notiesājošs spriedums par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu;
- uzsāktas pārbaudes par 2 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 2 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības;
- turpinās lietvedība 6 uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
TOP panākumi/notikumi
- 1. maijā noslēdzās “Neatkarīga revidenta viena ziņojuma projekts” un spēkā stājušies grozījumi Valsts kontroles likumā, iezīmējot pēdējo 20 gadu laikā būtiskākās pārmaiņas Valsts kontroles revīziju darbā – ieviešot jauno pieeju finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību. Šis ir pēdējais gads, kad Valsts kontrole sagatavoja 27 atsevišķus finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus (14 ministrijas, 12 centrālās valsts iestādes un KSGP).
- Sagatavots ex-post novērtējuma ziņojums par piedziņas procesu, paredzot rosināt izmaiņas arī Valsts kontroles likumā.
- Izstrādāta jauna Valsts kontroles darbības stratēģija 2026.-2029. gadam un stratēģijas ieviešanas plāns.
- Pēc revīzijas “Pašvaldību rīcība ar meža resursiem” papildināta Pašvaldību rokasgrāmata ar jaunu nodaļu par mežu pārvaldību un apsaimniekošanu.
- Izstrādātas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, kā arī ceļvedis pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanas un investīciju piesaistes jomā.
- Noorganizēti vairāki informatīvi revīziju darbā balstīti pasākumi valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, seminārs par finanšu revīziju aktualitātēm un iekšējo auditoru forums.
- Nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu programmā “Dzīvei gatavs” Valsts kontroles eksperti šogad viesojušies 26 skolās visā Latvijā, satiekot vairāk nekā 530 bērnus un jauniešus. Spēles “Vai Tu zini, kas ir valsts nauda?” materiāls digitālā formātā nosūtīts 12 skolām.
- Valsts kontrole kā Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) Pašvaldību revīziju darba grupas (WGMA) vadītāja noorganizēja darba grupas semināru un ikgadējo sanāksmi, pulcējot vairāk nekā 50 delegātus no 23 Eiropas augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī pašvaldību politikas veidotājus un akadēmiskās vides pārstāvjus. Darba grupa 2025. gadā izstrādājusi kompendiju par revīzijas ziņojumiem pirmskolas un vispārējās izglītības jomā un ziņojumu par augstāko revīzijas iestāžu mandātiem pašvaldības jomā.
- Valsts kontroles profesionāļu darbs novērtēts ar prestižu starptautisku apbalvojumu, saņemot Elmera B. Statsa balvu (Elmer B. Staats Award) par rakstu “Think BIG! Testing a New Approach for Recommendations” (Domā plašāk! Aprobējot jaunu pieeju ieteikumiem). Raksts publicēts Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) žurnālā, ko veido ASV augstākā revīzijas iestāde.
- Valsts kontrole turpina atbalstīt Dominikas Augstāko revīzijas iestādi – parakstīta vienošanās par projekta 2. posmu.
- Valsts kontrolei veidos aktivitātēs balstītu biroju, no 2027. gada samazinot izmantoto telpu platību par 58 % un ietaupot vismaz 343,3 tūkst. eiro katru gadu.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
[1] 2025. gada oktobrī-novembrī neatkarīga pētījumu kompānija SIA “RAIT Custom Research Baltic” pēc Valsts kontroles pasūtījuma veica pētījumu par Valsts kontroles tēla un darba vērtējumu viedokļu līderu skatījumā. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti parlamenta pārstāvji, pašvaldības politiķi, nevalstiskā sektora pārstāvji, revidējamo vienību pārstāvji, tiesībaizsardzības jomas pārstāvji, akadēmiskās vides pārstāvji un masu mediju pārstāvji.
