UZZIŅAI
|
Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs ceļojošo balvu “Saules laiva” saņem jau otro reizi. Pirmo reizi tas notika 2018. gadā. Kādas emocijas raisīja atzinības saņemšana vēlreiz, ko tā nozīmē jums un jūsu komandai?
Mēs esam ļoti, ļoti priecīgi un lepni par atkārtoti iegūto balvu, jo tas pierāda, ka ejam pareizajā virzienā. Kopš iepriekšējās balvas saņemšanas lielākā daļa komandas ir nomainījusies, taču esam ņēmuši vērā bijušās komandas izveidoto kvalitāti, skatījumu, sadarbību un arī to, kā uzturēt komandas garu. Varbūt, ka to nedaru tieši tā, kā mana bijusī vadītāja Brigita Tivča, bet atceros to siltumu, ko viņa ienesa kolektīvā, un cenšos to saglabāt. Kad pirms trim gadiem pārņēmu vadību, teju gadu pirms katra lēmuma aizdomājos, kā darītu Tivčas kundze, vai viņa rīkotos šādi vai citādi.
No kreisās: Dobeles PIUAC sociālo mediju speciāliste Aneta Lucaus, Monta Mantrova un mācību procesa koordinatore Dace Kristiāna Ūdre.
FOTO: Toms Norde.
Iepriekšējā vadītāja ar komandu atstāja ļoti pamatīgu bāzi, uz kuras turpināt attīstīties. Pirms amata atstāšanas viņa atklāja moderno koprades un tehnoloģiju telpu “Open Lab”, kuru, ja nemaldos, mērķtiecīgi veidoja jau kopš 2017. gada. Šobrīd tajā ir astoņas dažādas modernas iekārtas, tostarp termoprese, 3D printeris, lāzergravieris u. c. Tolaik tās nebija pilnībā noslogotas, taču šobrīd ar gandarījumu varu teikt, ka “Open Lab” rūc un dūc kā mazs rūķu namiņš! Telpa tika izveidota ar domu, ka tur darbojas un mācās mazie uzņēmēji un amatnieki, lai viņiem būtu iespēja attīstīt savas idejas, radīt jaunu produktu prototipus, uzzināt vairāk par to, ko var izveidot ar koprades tehnoloģiju telpā esošajām drukas iekārtām. Taču sapratām, ka nevar apstāties – jāpaplašina auditorija, kas varētu te mācīties un darboties. Tāpēc, pateicoties labai sadarbībai ar Izglītības pārvaldi, kopš rudens mācām arī pedagogus. Nav noslēpums, ka dizaina un tehnoloģiju pedagogiem ir spēcīga teorētiskā bāze, bet trūkst praktisko iemaņu, ko tagad viņi var apgūt pie mums. Esam spēruši vēl soli tālāk – startējām Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā projektā “STEM un pilsoniskā līdzdalība”, kas orientēts uz skolu jaunatni, kas nozīmē, ka šobrīd koprades tehnoloģiju telpā ar drukas iekārtām darbojas arī vidusskolnieki, bet nākotnē šī projekta ietvaros pie sevis vēlamies redzēt arī 7.–9. klašu grupas.
Attēlā: Dobeles PIUAC kolektīvs.
FOTO no Montas Mantrovas personīgā arhīva.
Tātad mācāt ne tikai pieaugušos, bet arī jauniešus.
Uzskatu, ka mums uz centra piedāvājumu jāskatās plašāk – jaunietis ir nākotnes pieaugušais, viņos jārosina zinātkāre un interese par tehnoloģijām. Ja savus vienaudžus un vecāka gadagājuma cilvēkus vairs nepāraudzināsim, topošajam pieaugušajam jāiepotē, ka pasaule mainās un turpinās mainīties un būs jāmācās visu laiku. Ar tādu mērķi realizējam arī projektu “Proti un dari 2.0”, jo arī šī projekta mērķauditorija nav pieaugušie, bet jaunieši no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Varētu teikt – apmaldījušies jauni cilvēki savā dzīves sākumā. Sākotnēji šaubījāmies, vai šo projektu vajag, un nemelošu – tas ir grūts, tomēr ne mirkli nenožēlojam, ka uzņēmāmies, jo redzam fantastiskus rezultātus! Šobrīd, kad to pieminu, skudriņas skrien. Kāds gandarījums, redzot, ka jaunietis ir atgriezies skolas solā vai uzsācis darba attiecības, vai beidzot atradis savu īsto profesiju, lai gan sākotnēji mācījies ko citu.
Stājoties amatā teicāt, ka Jūsu mērķos ietilpst mācību programmu licencēšana un centra akreditācija.
Jā, esam lepni, ka tas izdevās! Kopš gada sākuma esam profesionālās tālākizglītības centrs ar akreditētas iestādes statusu, kas dod iespēju ikvienam celt profesionālo kvalifikāciju. Pagaidām mums ir trīs profesionālās tālākizglītības programmas: grāmatvedība, floristika un komerczinības, bet neteikšu, ka viegli un vienkārši. Pirmkārt, grūti nokomplektēt grupas, jo tās ir maksas mācības. Turklāt nopietnas mācības, piemēram, grāmatvežiem programmā 960 mācību stundas. Protams, pieaugušam cilvēkam tās apvienot ar darbu un ikdienas sadzīviskajām rūpēm ir liels izaicinājums. Otrkārt, nebūt nav vienkārši atrast un iesaistīt atbilstošus lektorus. Taču priecājamies, ka šobrīd finišē pirmā grāmatvedības grupa – tūlīt būs izlaidums, nākamgad absolvēs floristi. Saņemam lieliskas atsauksmes par fantastisko lektori, studentu iesūtītie darbi – brīnišķīgi! Mūsu komandai šī ir jauna pieredze, jo līdz šim nebijām realizējuši tik apjomīgas mācību programmas, tāpēc atgriezeniskā saite, kā kursanti jūtas mūsu centrā, mums ir ļoti svarīga – vēlamies, lai viņi ir apmierināti un gribētu pie mums atgriezties. Esam gandarīti par labajiem vārdiem.
Attēlā: Dobeles PIUAC kolektīvs Izaugsmes svētkos.
FOTO no Montas Mantrovas personīgā arhīva.
Tā jau vairs nav neformālā, bet gan formālā izglītība!
Tieši tā, mēs kā akreditēta iestāde, beidzot mācības, izsniedzam formālās izglītības dokumentu, cilvēks pieaugušā vecumā iegūst jaunu profesiju. Varbūt grib mainīt esošo profesiju, varbūt strādā, bet ir tikai vidusskolas izglītība, taču zina, ka var vairāk, un šī ir lieliska iespēja. Piebildīšu, ka mūsu novadā nav nevienas augstskolas filiāles, līdz ar to mēs tagad aizpildām šo robu. Turklāt, pateicoties tam, ka esam akreditēta izglītības iestāde, mums daudz vieglāk realizēt arī neformālās izglītības programmas, mums vairs nav jāpieprasa licences caur Izglītības pārvaldi, kā to paredz normatīvie akti, varam tās paši izveidot.
Kā jūs pārliecināt pieaugušos, ka viņam vajadzētu turpināt mācīties?
Jāsāk ar sevi pašu! Nevaram būt “kurpnieks bez kurpēm”. Mēs, centra darbinieki, nepārtraukti mācāmies. Gan ar saviem sasniegumiem – ko pabeidzu, kādu diplomu saņēmu, – gan arī atrastajām iespējām, kur vēl var kaut ko jaunu uzzināt, dalāmies. Līdz ar to mums ir vienots redzējums, ka bez mācībām vairs nevar, pasaule mainās un mums jāmainās līdzi. Jāsaprot – lai ko es mācos, es mācos savai labbūtībai, savai labklājībai. Tas svarīgi arī valsts līmenī, jo mēs kā sabiedrība varam augt, attīstīties un kļūt bagātāki tikai tad, ja mums ir gudri un pārliecināti, par savu nākotni zinoši iedzīvotāji.
Esam secinājuši, ka lielākā atdeve ir nevis caur avīzi vai sociālajiem tīkliem, bet tad, ja cilvēku uzrunā klātienē, “noķer aiz rokas”. Mums ir lielisks piemērs ar kolēģi Aucē, kura ir arī mentore, un viņa ikdienā, palīdzot cilvēkiem, kas nu katram nepieciešams – ielogoties, aizpildīt deklarāciju vai apgūt jaunu ierīci, – saka: “Klausies, tūlīt sāksies kursi, nāc tik šurp un sākam mācīties, lai pats šo vari izdarīt.” Un viņi atnāk.
Plānojot mācību programmas, veicam aptaujas, noskaidrojam gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, gan pašvaldības darbinieku vēlmes un vajadzības. Lai piedāvātu tieši to, ko viņi vēlas. Kā uzņēmējdarbībā – pieprasījums rada piedāvājumu.
Esam uzsākuši sarunas ar uzņēmējiem, lai noskaidrotu, kādas prasmes vajadzīgas viņu darbiniekiem, piemēram, ja vajag pārzināt prezentāciju veidošanu PowerPoint vai Canva programmā vai sociālo tīklu mārketingu, mēs izstrādājam un piedāvājam konkrēti tādus kursus, un tad arī iedzīvotāji zinās, ka šī jaunā prasme palīdzēs vai nu iegūt labāku darbu, vai saglabāt esošo, nebaidoties, ka izkonkurēs kāds jaunāks un šajā jomā zinošāks. Līdzīgi sadarbojamies ar pašvaldības iestādēm un nodaļām.
Attēlā: Dobeles PIUAC kolektīvs Dobeles pilsētas svētkos.
FOTO no Montas Mantrovas personīgā arhīva.
Kas ir pēdējais, ko pati esat apguvusi?
Latvijas Universitātes kurss “Mākslīgā intelekta izmantošana ikdienā.” Ļoti vērtīgi, fantastisks lektors. Turklāt šādi, paši mācoties, mēs atklājam un iepazīstam jaunus pasniedzējus tieši no izglītojamā puses. Tas palīdz saprast, vai mēs viņu gribētu nākotnē piedāvāt saviem klientiem. Šos kursus atradu stars.gov.lv. Starp citu, ja cilvēks atnācis uz mūsu centru, bet mēs nevaram piedāvāt konkrētās mācības, palīdzam atrast, kur un kā tās var apgūt. Mums ir mācību koordinators tieši šim projektam “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai stars.gov.lv”. Ļoti laba platforma, kur atrast sev piemērotākās mācību iespējas.
Vai veiktajās aptaujās atšķiras tas, ko grib iedzīvotāji, no tā, ko vajag uzņēmējiem? Ko cilvēki mūsdienās grib apgūt?
Ļoti dažādi. Cilvēki darbaspējīgā vecumā joprojām interesējas par dažādām digitālajām prasmēm, kas varbūt vairāk nepieciešams karjerai, arī daudzi seniori joprojām grib labāk apgūt savu jauno telefonu vai datoru, bet šobrīd izteikti palielinās interese par praktiskajām nodarbēm, tikko ar kolēģēm pārrunājām, ka cilvēkiem interesē publiskā runa. Ļoti pieprasīta ir pieaugušo interešu izglītība, daudzi interesējas par šūšanas kursiem, tiek gaidīti gan kursi “Izveido savu dārzu”, kad profesionāla pedagoga vadībā kursa dalībnieki izstrādā reālu plānu sava mazdārziņa iekārtošanai, atbilstoši savai situācijai un iespējām, gan “Pirts zinību pamati”.
Šobrīd populārākie ir gleznošanas kursi – grupas pilnas, cilvēki stājas gaidītāju rindā uz nākamo. Gleznošana nav izklaide, tas ir ļoti svētīgs pasākums, kur cilvēks ne tikai apgūst jaunas prasmes, bet iziet iekšēju transformāciju, uzliekot savu dvēseli uz audekla. Man bijušas tik interesantas sarunas ar šī kursa apmeklētājiem! Cilvēks divas reizes gājis prom, sakot: “Nē, tas nav man, es to nevaru”, tomēr atgriezies, un trešajā reizē notiek brīnums. Tos vada fantastiska māksliniece, burvīgs cilvēks – Zita Vēvere.
Esat radošs centrs, piedāvājat ne tikai gleznošanas kursus, bet, kā pamanīju jūsu mājas lapā, arī fotostudiju.
Fotostudija ar visu nepieciešamo ekipējumu – kameru, objektīviem, gaismām, atstarotāju –, lai mājražotājs var nākt un bez maksas pats nofotografēt savu produktu, izveidota projekta “Zaļā lauksaimniecība bez robežām” rezultātā. Tā atkal ir mācīšanās – sava produkta piedāvāšana digitālajā vidē, mājas lapā vai sociālajos tīklos, kas jaunajam uzņēmējam ir svarīgi. Esam īstenojuši vairākus projektus, kuriem pateicoties, varējām nodrošinām bezmaksas foto mācības, kā arī citu zināšanu apguvi, kas nepieciešama tieši mazajiem uzņēmējiem, piemēram, zīmolvedību. Tā kā mums atjaunojusies laba sadarbība ar Dobeles rajona lauku partnerību, no nākamā gada sākuma plānojam mācības mazajiem uzņēmējiem dažādās jomās, tostarp arī fotografēšanu un digitālās prasmes.
Jūs daudz pieminat uzņēmējus un uzņēmējdarbību, ne velti pat centra nosaukumā minēts “izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs”.
Sākotnēji centrs tika izveidots kā informācijas centrs, bet laika gaitā nomainīts uz “Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs”. Mēs uzņēmējus atbalstām dažādi – ne tikai ar mācībām vai “Open Lab” telpu, ko viņi var izmantot. Turklāt – gan jaunos, gan pieredzējušos. Mūsu komandā ir uzņēmējdarbības konsultants, lai topošais uzņēmējs var uzzināt visu, kas viņam nepieciešams, sākot no pašiem pamatiem – dibināšanas. Mums ir arī Grantu konkursi uzņēmējiem, Uzņēmēju konsultatīvā padome un lielo uzņēmēju godināšanas pasākumi. Mēs kā centrs esam pa vidu starp pašvaldības vadību un uzņēmēju. Uzņēmēji ir ļoti svarīgi katrai pašvaldībai, viņi ir jāatbalsta.
Minējāt, ka neapstāsieties pie sasniegtā. Kādi ir centra nākotnes plāni?
Reiz kolektīvā ar viegli humoristisku pieskaņu spriedām, kā lai mācībām piesaistām vīriešus. Pasmējāmies un aizmirsām, bet septembrī “Civilās aviācijas aģentūra” piedāvāja semināru par drošu dronu lietošanu. Sanāca pilna zāle, un, pretēji citām mācībām, kuras apmeklē teju tikai sievietes, šoreiz pārsvarā – vīrieši. Tātad – tas ir iespējams! Plānojam šo sadarbību turpināt, esam uzrunājuši arī CERT.LV, lai pavasarī piedāvātu kiberdrošības mācības gan iedzīvotājiem, gan skolotājiem un pašvaldības darbiniekiem.
Kā jūsu darbībā palīdz EPALE digitālā platforma?
Platforma ir kā plecs, uz kuru atbalstīties. Tā ir vieta, kur iedvesmoties, lai sajustu, ka neesi viens šajā kaujas laukā. Mēs, kas šajā nozarē darbojamies, zinām, ka pieaugušo izglītība nav mazsvarīgs jautājums, bet ļoti svarīgi, ka arī sabiedrībā par to domā un runā, un platforma ir kā rupors, kas var sasniegt daudz vairāk.
Un kas ir plecs, uz kuru atbalstīties ārpus darba? Kas atbalsta un iedvesmo ikdienā?
Vislielāko iedvesmu, atpūtu un atbalstu man sniedz mani mīļie, mana ģimene! Vislielākais paldies par to, ka esmu varējusi nodoties darba pienākumu pildīšanai arī pēc darba laika. Vienmēr jutīšos pateicīga un parādā par to, ka visu mūžu esmu varējusi izbaudīt tautisko deju burvību, atpūtu dabā – vai tie ir pārgājieni tepat, mūsu mazajā, skaistajā Latvijā, vai kaut kur citur pasaulē, tuvāk kalniem. Atpūšos un iedvesmojos ceļojumos, baudot dabu un citu kultūru – man tas ir nepieciešams kā svaigs malks gaisa!
Attēlā: Dobeles PIUAC vadītāja Monta Mantrova Himalajos.
FOTO no personīgā arhīva.
Un šūšana – vēl viena sirdslieta, kas ļauj sakārtot domas un prātu reizēs, kad kāda sarežģītāka lieta risināma. Man reizēm pietrūkst stundu diennaktī, jo pasaule šķiet tik plaša un interesanta, un tik daudz jaunu lietu vēl varētu iepazīt un uzzināt!
