Pievēršoties iesniedzējas sūdzībām par tiesvedības ilgumu, Tiesa iesākumā atgādināja, ka atbilstoši Konvencijas 35. panta 1. punktam personām pirms vēršanās ar sūdzību Tiesā ir jāizsmeļ nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pieejami un efektīvi gan teorijā, gan praksē. Ņemot vērā minēto, Tiesa norādīja, ka lietā Guravska pret Latviju tā jau iepriekš secināja, ka kompensācijas prasība atbilstoši Satversmes 92. pantam ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis situācijā, kad ieildzis civilprocess. Tiesa paskaidroja, ka, lai arī iepriekš tā argumentu par šī tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti attiecībā uz ieilgušiem administratīvajiem procesiem bija noraidījusi, Latvijas valdības iesniegtie tiesu prakses piemēri šajā lietā pierādīja, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis bija pieejams un efektīvs sūdzībām par administratīvā procesa ilgumu gan teorijā, gan praksē. Turklāt, atbildot uz iesniedzējas argumentiem par šī tiesību aizsardzības līdzekļa iespējamo neefektivitāti, Tiesa uzsvēra, ka šaubas par tiesību aizsardzības līdzekļa spēju nodrošināt labvēlīgu rezultātu nav pamatots iemesls to neizmantot. Līdz ar to, secinot, ka iesniedzēja nebija izmantojusi šo tiesību aizsardzības līdzekli un nebija sniegusi argumentus, kas pamatotu, ka tiesību aizsardzības līdzeklis nebija efektīvs konkrētajos apstākļos vai iesniedzējai tas nebija jāizmanto, Tiesa iesniedzējas sūdzību par iespējamu Konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpumu noraidīja nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanas dēļ.
Noslēgumā, ņemot vērā visu iepriekš minēto, Tiesa atbilstoši Konvencijas 35. panta 3. un 4. punktam noraidīja iesniedzējas sūdzību par iespējamu Konvencijas 13. panta pārkāpumu kā acīmredzami nepamatotu.
Pilns 2025. gada 13. novembra Tiesas lēmuma teksts angļu valodā pieejams Tiesas tiešsaistes datubāzē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (36219/19) un lēmuma pieņemšanas datums (13/11/2025).
Fakti lietā SIA “TAVEX” pret Latviju
2012. gada 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc nodokļu audita iesniedzējai aprēķināja uzņēmuma ienākuma nodokli, samazināja no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli, aprēķināja nokavējuma naudu un piemēroja soda naudu. Par šiem jautājumiem nacionālā līmenī lietu iestādē un trīs tiesu instancēs ar kopumā trīs lēmumiem atcelt zemākas instances tiesas spriedumu un atgriezt lietu jaunai izskatīšanai izskatīja 11 gadus, 11 mēnešus un 23 dienas. Tiesvedība šajā lietā nacionālā līmenī noslēdzās 2024. gada 10. decembrī ar Senāta atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību.
2019. gada 3. jūlijā iesniedzēja vērsās Tiesā.
