Abas puses bija vienisprātis par reģionālās sadarbības nozīmi, tostarp starptautisko platformu ietvaros, īpaši izceļot Baltijas Asambleju, kas šajās dienās Rīgā pulcējusi parlamentāriešus no visām trim Baltijas valstīm. J.Oleks uzsvēra, ka reģionālās sadarbības stiprināšana ir ļoti būtiska mūsu drošībai un kopīgai nākotnei.
Spriežot par aizsardzības stiprināšanas iespējām, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Latvija un Lietuva var kļūt par piemēru citām valstīm, kā vieni no pirmajiem sasniedzot Hāgas samita mērķus. D.Mieriņa atzīmēja, ka Latvija šogad aizsardzības vajadzībām novirza četrus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, bet nākamgad pietuvosies pieciem procentiem. Pusēm pārrunājot aktualitātes mūsu valstu budžetu pieņemšanas procesā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas iecere ir panākt nozīmīgu pieaugumu drošības vajadzībām, vienlaikus rodot iespēju nepaaugstināt nodokļus.
Parlamentu spīkeri bija vienisprātis, ka Ukrainai nepieciešams stingrs un paredzams militārais un finansiālais atbalsts Krievijas agresijas atvairīšanai. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvija militārajam atbalstam Ukrainai ik gadu atvēl vismaz 0,25 procentus no sava iekšzemes kopprodukta.
Pusēm pārrunājot infrastruktūras projekta “Rail Baltica” virzību, D.Mieriņa un J.Oleks bija vienisprātis, ka tas ir būtisks gan mūsu reģiona iedzīvotājiem, gan, nepieciešamības gadījumā, Eiropas militārajai mobilitātei. Jāmeklē iespējas, kā izmantot Eiropas Savienības līdzekļus “Rail Baltica” īstenošanai. Plānojot projektu, mēs atradāmies citā ģeopolitiskajā situācijā. Šobrīd tas kļuvis svarīgs visas Eiropas drošībai, pauda D.Mieriņa, uzsverot, ka kopīgi jāpanāk, lai Eiropas Savienības infrastruktūras projektam piešķirtu militārās mobilitātes statusu.
Divpusēja tikšanās ar jauno Lietuvas Seima priekšsēdētāju notiek iepazīšanās vizītes Latvijā ietvaros. Lietuvas priekšsēdētājs rīt Saeimas namā piedalīsies arī 44.Baltijas Asamblejas sesijā.
