Kopā ar Latvijas ārstiem arī ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi 2024. gada decembrī bija atbalsta misijā Ukrainā. Daudzi no šiem darbiem ir veikti kopā ar Ukrainas un Latvijas draudzības biedrību, kas ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija. Tomēr pirmā klātienes iepazīšanās notika tikai šogad, 6. oktobrī, kad LMF un biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” sadarbības partneri, atbalstītāji un draugi tikās viesmīlīgajā biedrības namā Slokā, Dzērvju ielā 4, kas reiz bija daļa no Slokas papīrfabrikas, bet ko ar savu uzņēmību un neatlaidību tā tagadējais saimnieks Valērijs Olenijčuks ir pārvērtis par miera ostu un patvērumu karā cietušajiem. Te ikdienā pulcējas tie, kam nav vienaldzīgs Ukrainas liktenis, lai palīdzētu, kā vien var. Te nāk (pareizāk gan teikt, ka viņus atved) arī ukraiņu karavīri, kas šobrīd ārstējas vai iziet rehabilitāciju Latvijā. Viņi nāk pēc vienkāršām sarunām, pēc māju sajūtas un savas tautas klātesamības apjausmas. Viņi nāk pēc cerības, ka reiz atkal būs miers viņu dzimtenē. Šī viesmīlīgā gaisotne apņēma arī visus viesus 6. oktobrī. Vakara goda viesi, protams, bija profesori Bertrams un Kristaps Zariņi, bet īpašais viesis – brāļu Zariņu draugs prof. Kamrans Nezhats (Camran Nezhat), kam šī bija pirmā vizīte Latvijā.
Viesus, kā jau Ukrainā pieņemts, sagaidīja jau pie nama ieejas ar sālsmaizi. Mazā Miroslava skaistā latviešu valodā nodeklamēja tautasdziesmu. Mājas saimnieki iepazīstināja ar nama vēsturi un ar dziļu lepnumu rādīja goda vietā izlikto Latvijas valsts karogu, kas nogulējis nama bēniņos paslēpts visus padomju okupācijas gadus un tikai kopš nama atjaunošanas atkal redzams visiem tā apmeklētājiem. Gar nama sienām redzamas trofejas un pateicības vārdi no Ukrainas kareivjiem un iedzīvotājiem. Un visam redzamajam pāri klājas silti smaidi un prieks par viesiem.
Attēlā: Bertrams un Kristaps Zariņi pie Latvijas karoga, kas ir šī nama lepnums, jo saglabājies no Latvijas dibināšanas laika.
FOTO: Vigo Zaļaiskalns.
Lielā un skaisti dekorētajā zālē viesus gaida Ukrainas nacionālās krāsas, tautas raksti, sveču gaisma un arī kulinārijas pārsteigumi. Bet Latvijas un Ukrainas himnas šajā namā skan vienmēr, kad visi ir kopā. Un arī šoreiz, kad iznīcinātā Mariupoles drāmas teātra soliste Anastasija Vasiļenko uzsāk mūsu “Dievs, svētī Latviju”, visu pleci izslienas un balsis skan skanīgi, kā Dziesmu svētkos.
Attēlā: Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvja pateicības vārdi biedrībai un LMF par lielo darbu Ukrainas brīvības cīņās.
FOTO: Vigo Zaļaiskalns.
Biedrības izpilddirektore Aiva Zālīte un biedrības dibinātājs Pēteris Dimants ir tie, kas īsi, bet ļoti uzskatāmi izstāsta un parāda biedrības veikumu, akcentējot arī tos darbus, kas veikti kopā ar LMF. Bertrams Zariņš savā prezentācijā vēlreiz ļauj izjust to sāpju ceļu, ko abi brāļi kopā ar Latvijas un Ukrainas domubiedriem izstaigāja 2024. decembrī Ukrainā. Profesori Iveta Golubovska un Aleksejs Miščuks ar LMF atbalstu nodrošināja Ukrainas anesteziologu apmācības Latvijā. Un šajā svētku vakarā no Ukrainas kolēģiem skanēja silti pateicības vārdi videoierakstā. Ukrainas virtuves vēstnieks pasaulē Yurii Kovryzhenko, kurš bija cienasta gatavotājs, sniedza neparastu un ļoti simbolisku dāvanu brāļiem Zariņiem – sāls paku, kas ražota Bahmutā 2022. gada februārī, un Aiva Zālīte šai dāvanai pievienoja savus vārdus – šī sāls no Bahmutas pienākas vīriem, kas paši ir kā šīs Zemes sāls.
Attēlā: sāls no Bahmutas – simboliska dāvana vīriem, kuri ir šīs Zemes sāls. No kreisās Ukrainas virtuves vēstnieks pasaulē Yurii Kovryzhenko, prof. Bertrams Zariņš, prof. Kristaps Zariņš un priekšplānā – nama saimnieks Valērijs Olenijčuks, 06.10.2025.
FOTO: Vigo Zaļaiskalns.
Ukraiņu bērnu dziesmas un dejas, Anastasijas Vasiļenko izpildītie skaņdarbi, nama saimnieku pateicības vārdi – to visu papīra lapa nevar sevī iesūkt. To varēja sajust tie, kas bija, kas redzēja un līdzdzīvoja. Biedrības nams glabā arī senās Slokas papīrfabrikas izglābtos dārgumus – viens no tiem ir lielais fabrikas pulkstenis, bet mājas saimnieki to uzkārs nama arkā tikai tad, kad beigsies karš – iekārs arkā un palaidīsim jaunu laiku.
Latvijas Medicīnas fonds turpina atbalstīt Ukrainas ļaudis, ziedojot biedrībai 10 000 eiro Ukrainas karā cietušo socializācijas un rehabilitācijas programmu īstenošanai. Nekas vēl nav beidzies, sāpju un netaisnības slūžas ir vaļā. Un kopējiem spēkiem tās jāaizver.
