To paredz grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kas otrdien, 7. oktobrī, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Ar šiem grozījumiem mēs speram būtisku soli, lai stiprinātu sociālo uzņēmumu nozari un padarām uzņēmumus ilgtspējīgākus. Samazinot administratīvo slogu un ļaujot elastīgāk izmantot peļņu attīstībai, mēs radām labvēlīgāku vidi uzņēmumiem, kas sniedz būtisku atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām. Mūsu mērķis ir veicināt privāto investoru iesaisti un nodrošināt, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā turpina augt un radīt reālas iespējas cilvēkiem iekļauties darba tirgū.”
Grozījumi arī paredz atļaut sociālajiem uzņēmumiem daļēju peļņas sadali līdz 50% no pārskata gada peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Tas nepieciešams, lai veicinātu privātās investīcijas sociālajos uzņēmumos, jo šobrīd Altum grantu programma ir lielākais šāds investīciju avots, bet ir nepieciešami arī ilgtermiņa risinājumi.
Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz turpmāk sagatavot informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetā reizi trijos gados, nevis divos gados kā līdz šim. Tāpat saskaņā ar Birokrātijas mazināšanas plānu grozījumi paredz veikt Sociālo uzņēmumu komisijas darbības optimizāciju, samazinot izskatāmo dokumentu apjomu komisijā pārstāvēto ministriju un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
Šobrīd Latvijā darbojas 275 sociālie uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 2400 darbinieku, viņu vidū 240 sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu personas. Jaunajā Altum sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā 2024. - 2025. gadā piešķirti 88 granti 4,8 miljonu eiro apmērā.
