DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

#Budžets2026: finanšu ministrs ar sociālajiem partneriem pārrunā budžeta prioritātes

Publicitātes attēls

Piektdien, 3. oktobrī, lai stiprinātu dialogu starp valdību un sociālajiem partneriem, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā pārrunāja 2026. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, kā arī ar tiem saistītos pavadošos likumprojektus. Sociālie partneri diskusijās pauda atšķirīgus uzsvarus par vairākiem ar budžeta izstrādi saistītiem jautājumiem, piemēram, par papildu atbalsta nodrošināšanu arī citām nozarēm un straujāku virzību strukturālo reformu īstenošanā publiskajā pārvaldē.

Valdības noteiktās prioritātes nākamā gada budžetā ir valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītības kvalitāte. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. No tiem 320,3 miljoni eiro tiks novirzīti aizsardzībai un iekšējās drošības stiprināšanai, 94,8 miljoni eiro – ģimeņu atbalstam un veselībai, bet 45 miljoni eiro izglītības pasākumiem. Vēl 105,4 miljoni eiro paredzēti citām nozarēm, tostarp lauksaimniecībai.

Lielākā daļa papildu finansējuma nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus. Kopumā 2026. gadam izdevumu samazinājums veido 233 miljonus eiro, bet vidējā termiņā līdz 2028. gadam tas ir vairāk nekā 800 miljoni eiro. Papildu ieņēmumus plānots gūt no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, azartspēļu un akcīzes nodokļu pārskatīšanas, kā arī izmaiņām dabas resursu nodoklī. Šādi risinājumi ļauj papildus finansēt prioritātes, nepalielinot pamatnodokļus, kas ir bijis būtiski valdības sociālajiem partneriem.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka sociālajiem partneriem svarīgi ir arī strādājošo ienākumu pieauguma pasākumi, tāpēc no 2026. gada minimālā alga pieaugs līdz 780 eiro, bet neapliekamais minimums visiem strādājošajiem līdz 550 eiro mēnesī, kas pozitīvi ietekmēs virs 90% strādājošo. Pensiju indeksācija no 2025. gada 1. oktobra nodrošinās pensiju pieaugumu līdz 1488 eiro, kas nozīmē, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Uz vienu gadu no 2026. gada 1. jūlija tiks samazināta arī PVN likme būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Savukārt izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī veicinās investīcijas.

Drošībai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem sasniegt 4,6% no IKP, vienlaikus uzlabojot robežas infrastruktūru un sniedzot atbalstu pierobežas pašvaldībām. Izglītības jomā no 2026. gada 1. septembra ieviests jauns finansēšanas modelis “Programma skolā” un plānots palielināt atbalsta personāla skaitu. Savukārt ģimenēm ar bērniem saglabāts vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem 75% apmērā, kā arī paplašināts veselības aprūpes un medikamentu pieejamības klāsts.

Pašvaldībām paredzēts papildu finansējums, lai uzlabotu iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus, attīstītu infrastruktūru un nodrošinātu deleģēto funkciju izpildi. Vienlaikus valsts pārvaldē turpinās efektivitātes stiprināšana, samazinot birokrātiju un publiskā sektora izmaksas.

Ar valdības sociālajiem partneriem tika apspriesti arī ar budžetu saistītie pavadošie likumprojekti. Nozaru ministrijas rosināja iekļaut 58 likumprojektus, no kuriem Ministru kabinets līdz šim jau ir izskatījis 23. To skaits vēl var tikt precizēts, un tie aptver plašu jomu loku, piemērām, no finanšu un nodokļu politikas līdz sociālajiem, veselības un nozaru attīstības jautājumiem.

Dialogs ar sociālajiem partneriem par 2026. gada budžeta projektu turpināsies NTSP sēdē 10. oktobrī. Valsts budžeta projekta apstiprināšana Ministru kabinetā paredzēta 14. oktobrī, bet iesniegšana Saeimā tiek plānota 15. oktobrī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI