2025. gada 24. septembrī Austrumu slimnīcas vadošie neiroķirurgi un invazīvie radiologi organizēja īpašu pacientu izglītošanas pasākumu, bez maksas konsultējot vairākus desmitus galvas asinsvadu aneirismas riska pacientu. No konsultāciju rezultātu apkopojuma izriet, ka astoņiem pacientiem ir atklātas jaunas galvas asinsvadu aneirismas, un diviem no viņiem jau ir attiecīgi ieplānotas operācijas.
22 pacientiem ir plānoti papildu radioloģiskās diagnostikas izmeklējumi: datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējums (CTA) vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA). Vienam pacientam papildus izmeklēšanai nepieciešama digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA), un vienam – ieplānota invazīvā radiologa konsultācija.
No pacientiem, kas bija pierakstījušies uz konsultāciju Austrumu slimnīcas bezmaksas izglītojošā pasākuma ietvaros, 17 pacientiem ir sūdzības par hroniskām galvassāpēm un 12 gadījumos ģimenes anamnēze liecina par galvas asinsvadu aneirismām vai galvas saasiņojumiem.
“Mūsu organizētā pacientu izglītošanas pasākuma rezultāti rāda, ka galvas asinsvadu aneirisma ir būtiska veselības problēma, par kuras risku sabiedrībai nepieciešams pastāvīgi atgādināt, izglītojot gan riska grupu pacientus, gan viņu tuviniekus un plašāku cilvēku loku. Tas ir svarīgi, jo savlaicīga informācija un izpratne var glābt dzīvības tiešā nozīmē,” uzsver Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts asociētais profesors Kaspars Auslands.
Savukārt Invazīvās radioloģijas nodaļas virsārste Sanita Ponomarjova norāda: “Pacientu atsaucība apliecina, ka galvas asinsvadu aneirismas problēma Latvijā ir patiešām aktuāla, bet mūsu bezmaksas konsultāciju rezultāti pierāda, ka tam ir nopietns pamats. Aicinām ikvienu nopietni uztvert simptomus, kas var lieicnāt par aneirismu, un nekavēties ar ārsta apmeklējumu!” Informēšana un pieejams atbalsts palīdz cilvēkiem saprast savas iespējas un motivē rīkoties savlaicīgi.”
Laikus nediagnosticēta un neārstēta galvas asinsvadu aneirisma ir ievērojams risks pacienta dzīvībai, uzsver Austrumu slimnīcas speciālisti. Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē – visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze –, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Līdz 10% gadījumos galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40–60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.
Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.
Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība (ģenētiska slimība, kad nierēs veidojas vairākas cistas, slimība tiek mantota autosomāli dominanta veidā, t.i., pietiek ar vienu bojātu gēnu kopiju no viena vecāka, lai slimība attīstītos), Ehlers–Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus, izraisot ādas elastības palielināšanos, locītavu pārmērīgu kustīgumu un citus saistaudu traucējumus) vai 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kurai raksturīga labdabīgu audzēju, neirofibromu, veidošanās nervu sistēmā un uz ādas, kā arī dažādi citādi anatomiski un funkcionāli traucējumi).
“Aneirismas ilgstoši var palikt asimptomātiskas, ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros, ap < 3 mm, un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla dēļ – parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika,” saka Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts asociētais profesors Kaspars Auslands. Ja noticis galvas aneirismas plīsums, 15% procentu pacientu neizdzīvo līdz iespējamai ārstēšanai un tikai pusei pacientu pēc intensīvas aneirismas un ar to saistīto komplikāciju ārstēšanas ir labs rezultāts, bez nopietnām paliekošām sekām, – skaidro Invazīvās radioloģijas nodaļas virsārste Sanita Ponomarjova.
Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes; – ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā “pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās”, kuru gadījumā nepalīdz pretsāpju medikamenti, ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi, muskuļu spēka izmaiņas. Ir gadījumi, kad aneirisma var būt par iemeslu išēmiskam smadzeņu insultam, kā arī citi retāk sastopami simptomi.
Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu (CTA). Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) – invazīva, taču visprecīzākā smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.
Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un aneirismas ārēja slēgšana (klipēšana)), vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles (aneirismas endovaskulāra embolizācija) un sarežģītākos gadījumos papildinot ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.
Kā atzīst Invazīvās radioloģijas nodaļas virsārste Sanita Ponomarjova, pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē un arī Latvijā ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums sakarā ar inovatīvu materiālu un tehnoloģiju straujo atttīstību un iespēju samazināt pacienta traumatizāciju, kā arī slimnīcā pavadīto dienu skaitu, izmantojot aneirismu ārstēšanu bez griezuma, caur asinsvadu. Taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.
Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti rekomendē aktīvi ārstēt aneirismas, kuras ir piecu mm diametrā vai lielākas), lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli (neregulāra sieniņa norāda par paaugstinātu plīšanas risku), aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.
Asociētais profesors Kaspars Auslands: “Daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi apkarota smēķēšana un adekvāti koriģēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur medicīnas aprūpe ir viena no labākajām pasaulē. Vēl salīdzinoši nesen Somija bija valsts, kur smadzeņu aneirismu plīšanas incidence bija gandrīz divreiz augstāka nekā citās valstīs, taču, pateicoties mērķtiecīgai profilakses, izglītošanas politikai un kvalitatīvam ārstniecības darbam, pašreizējie rādītāji ir jau zemāki nekā vidēji pasaulē.”
Par riska pacientiem tiek uzskatīti:
- pacienti, kuriem kādam no ģimenes locekļiem ir diagnosticēta aneirisma vai pirmās pakāpes radiniekiem ir zināms subarahnoidāls asins izplūdums ar aneirismas plīsumu;
- pacienti, kuriem bijis subarahnoidāls asins izplūdums un ir zināma cita novietojuma neplīsusi maisveida aneirisma;
- pacienti ar hroniskām galvassāpēm un augstu arteriālo spiedienu – rekomendē izslēgt galvas asinsvadu aneirismas;
- pacienti ar zināmu galvas asinsvadu aneirismu, kas palielinās atkārtotajos kontroles izmeklējumos;
- pacienti ar konstatētu neregulāras formas galvas asinsvadu maisveida aneirismu izmērā virs 5 mm.
Par Austrumu slimnīcu
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.
