Valmieras muzejā flokši no citurienes ir bijuši aplūkojami pirms daudziem gadiem, bet dienziedes, sauktas arī par dienlilijām, ir pirmoreiz. Par kolekciju dārza “Cīruļi” augiem rūpējas ģimene vairākās paaudzēs. Flokši ir Lindas Uglanovas sirdsdarbs, savukārt viņas mammas Ligitas Dubovas pārziņā ir dienziedes. Dārzā vietu radušas arī peonijas, astilbes, lilijas, dekoratatīvi krūmi un skujeņi un daudz kas cits. Turklāt allaž ir izaicinājums pamēģināt ieaudzēt ko jaunu. “Cīruļi” uzņem arī apmeklētājus, vien iepriekš jāpiesakās. Tālrunis saziņai – 29328444.
Flokši daudziem asociējas galvenokārt ar vecmāmiņas dārzu un vienbrīd pat šķituši piemirsti, taču šobrīd tie atkal ir modē. Pārsvarā daudzgadīgi augi, kas Latvijā ieceļojuši no Ziemeļamerikas, pieder pie ziemciešu krāšņumaugu grupas. Visērtāk tie jūtas saulainā, atklātā un vējainā vietā. Flokši zied gandrīz visu vasaru ar košiem čemuriem. Pasaulē ir aptuveni 70 flokšu sugu, bet šķirņu – vismaz tūkstotis. Vispopulārākā suga ir skarainais floksis. Latvijā šos augus sāka selekcionēt pēc Otrā pasaules kara.
Dienziedes ir liliju dzimtas augi, kas savvaļā sastopami Dienvideiropā un Āzijā. Arī pieder pie ziemcietēm. Ziedkātā dienlilijām ir no dažiem līdz pat vairāk nekā 30 pumpuriem, bet katru dienu atveras tikai viens. Šīs mēdz dēvēt par sliņķu puķēm, jo tās daudzus gadus labi aug un krāšņi zied pat bez kopšanas. Tālab dienziedes stādīt izvēlas gan pieredzējuši dārzkopji, gan iesācēji. Dienziežu šķirņu daudzveidība ir ļoti liela – pasaulē reģistrētas vairāk nekā 80 000.
