Valdības mērķis ir veidot tādu kreditēšanas vidi, kurā ieguvēji ir gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, un kas kalpo kā būtisks atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.
“Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug – cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus. Esam atvieglojuši prasības fiziskām personām, un arī refinansēšanas regulējums jau strādā. Sagaidu, ka nākamais solis būs atvieglojumi juridiskām personām. No bankām sagaidu lielāku riska apetīti, drosmīgākus lēmumus un vēlmi būt soli priekšā digitālā eiro un kriptovalūtas attīstībā. Latvijā ir vajadzīga aktīva kustība tautsaimniecībā, jo īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Finanšu sektora attīstības padomes sēdē Latvijas Banka sniedza pārskatu par aktuālo situāciju kreditēšanas jomā, īpaši akcentējot fizisko personu pārkreditēšanas tendences, kur būtisku pozitīvu ieguldījumu snieguši nesen pieņemtie normatīvo aktu grozījumi refinansēšanas vienkāršošanai. Sēdē Latvijas Banka prezentēja jaunākos kreditēšanas aktivitāti raksturojošos rādītājus, kas apliecina, ka zemākais punkts kreditēšanā ir aiz muguras un kreditēšanas izaugsme apsteidz ekonomikas rādītājus. 2024. gada 4. ceturksnī un šī gada 1. ceturksnī kreditēšana Latvijā sasniedza piekto augstāko nefinanšu privātā sektora kredītportfeļa gada pieauguma tempu eirozonā. Savukārt kredītportfeļa pieaugums tautsaimniecības stagnācijas apstākļos pārsniedz tautsaimniecības pieauguma tempu, un tā apmērs ir pieaudzis līdz 29,3% no IKP. Tāpat kreditēšanas pieaugums uzņēmumu sektorā ir pārsniedzis 8% gadā.
Sēdē Ekonomikas ministrija informēja par veiktajiem pasākumiem būvniecības procesa uzlabošanai ar mērķi atvieglot investīciju projektu attīstību un veicināt dinamiskāku kreditēšanu.
Tika izskatīti arī jautājumi saistībā ar iespējamiem risinājumiem turpmākai rīcībai juridisku personu kredītu refinansēšanas jomā ar mērķi sekmēt konkurenci aizdevēju starpā. Kopumā secināts, ka šāds solis, līdzīgi kā fizisko personu kreditēšanas jomā, nestu pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecības dalībniekiem. Diskusiju laikā tika uzklausīts arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas skatījums par kreditēšanas vidi un kreditēšanas attīstību Latvijā, un no komercbankām tuvākajā laikā tiek sagaidīti priekšlikumi un turpmākie soļi, kā uzlabot uzņēmumu mobilitātes iespējas.
Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika pārrunāta arī iepriekšējās darba nedēļas izskaņā notikusī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas MONEYVAL un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) kopējā plenārsēde, kur tika pieņemts Latvijas sestās kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums. Latvija kļuva par pirmo valsti, kas novērtēta pēc jaunās, pārskatītās FATF metodoloģijas.
“Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus,” norāda Ministru prezidente.
Atbilstoši finanšu sektora attīstības padomes nolikumam Finanšu sektora attīstības padomes locekļi ir Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Fintech Latvija asociācijas vadītājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.
