Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumu grozījumi, kurus šodien, 17.jūnijā, apstiprināja valdības sēdē.
Papildu finansējums mācību līdzekļu nodrošinājumam 8,9 miljonu eiro apmērā paredzēts mācību literatūras (grāmatu un darba burtnīcu) iegādei vispārizglītojošā mācību satura apguvei, mācību līdzekļu iegādei profesionālās ievirzes izglītībai sportā, mākslā, mūzikā, dejā, kā arī mācību līdzekļu izstrādei, prioritāri speciālām vajadzībām un vidusskolas padziļinātajiem kursiem.
Apstiprinātie grozījumi paredz arī papildināt sadarbības partneru loku, papildu esošajiem – pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm, nodrošinot izglītojamajiem mācību līdzekļus arī pārējās valsts un privātās izglītības iestādēs. ES fondu atbalsts mācību līdzekļu nodrošinājumam plānots izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja, ja tās īsteno noteiktas izglītības programmas (izņemot tālmācību) - pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas, speciālās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, kurās apgūst vispārējās izglītības saturu, un profesionālās ievirzes izglītības programmas. Tāpat grozījumos noteikts, ka finansējumu mācību līdzekļu nodrošinājumam piešķirs atbilstoši izglītojamo skaitam iepriekšējā mācību gada 1.septembrī (VIIS dati).
2025. gadā mācību līdzekļu nodrošinājumam papildus būs pieejami 5,5 miljoni eiro, bet 2026. gadā – papildus 3,4 miljoni eiro.
Papildu finansējums mācību līdzekļiem nepieciešams, jo ar ikgadējo valsts budžeta mērķdotāciju mācību līdzekļu iegādei nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēs, atbilstoši savām budžeta iespējām, nodrošina dibinātājs, un tas rada nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.
Papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei un izstrādei nodrošināts, pārdalot ES fondu programmas finansējumu, šādu risinājumu rodot sarunās ar sociālajiem partneriem – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām.
