“Ir svarīgi palielināt politisku, militāru, finansiālu un praktisku atbalstu Ukrainai. Tas ir visas Eiropas drošības interesēs. Vienlaikus būtisks ir ieguldījums katras valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, attīstot arī militāro industriju un stiprinot sabiedrības noturību. Vienojāmies arī par attiecību stiprināšanu ar ASV un turpmāku sankciju politikas īstenošanu pret Krieviju,” saka Ministru prezidente pēc tikšanās.
Diskusiju laikā E. Siliņa rosināja labas gribas koalīciju pārsaukt par “spēka koalīciju”, ņemot vērā nepieciešamību panākt mieru Ukrainā caur spēku, kā uz to norādījis ASV prezidents Donalds Tramps.
Labas gribas koalīcijas sarunās piedalījās gandrīz 30 valstu, kā arī NATO un Eiropas Savienības līderi, lai spriestu par atbalsta palielināšanu Ukrainai un ilgtermiņa miera nodrošināšanu Eiropā.
“Būtiska ir sankciju paplašināšana pret Krieviju, tādējādi izdarot lielāku spiedienu pret agresoru. Tas bija pirmais sāpīgais jautājums, ko pieminēja Krievija, kad tika piedāvāta 30 dienu vienošanās par uguns pārtraukšanu. Sankciju politikas turpināšana ir ārkārtīgi būtiska,” uzsver Ministru prezidente, piebilstot, ka arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecinājis sankciju nozīmi.
Labas gribas koalīcijas valstis vienojās par tālāku rīcību, nodrošinot atbalstu Ukrainas prezidentam miera sarunās ar Krieviju un ASV.
Francijas un Lielbritānijas vadībā izveidotā labas gribas koalīcija apvieno valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Tās mērķis ir nodrošināt lielāku diplomātisko, militāro, finanšu un politisko atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā.
