DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. martā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Riga TechGirls piedalās ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā

FOTO: Ārlietu ministrija.

Latvijas biedrība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ANO piedalījās ANO Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā, vadot praktisku dizaina domāšanas darbnīcu un piedaloties tematiskā diskusijā par sieviešu iespējām tehnoloģiju un STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomās. Šī gada komisijas sesija, kas veltīta Pekinas deklarācijas un rīcības platformas trīsdesmitgadei, pulcēja valdību, nevalstisko organizāciju un starptautisko institūciju pārstāvjus, lai izvērtētu progresu dzimumu līdztiesības jomā un veicinātu sieviešu iesaisti digitālajā ekonomikā un inovācijās.

2025. gada 18. martā Ņujorkā Latvija kopā ar Uzbekistānu un Ēģipti organizēja tematisko diskusiju “Digitālās plaisas pārvarēšana, sniedzot iespējas sievietēm STEM/tehnoloģiju jomās”. Tajā piedalījās Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes, "Riga TechGirls" pārstāvji Anna Andersone un Pauls Siliņš, Uzbekistānas vēstnieks ANO Ulugbeks Lapasovs (Ulugʻbek Lapasov) un Ēģiptes pārstāvniecības vadītāja vietniece Heba Mustafa Mustafa Rizka (Heba Mostafa Mostafa Rizk). Diskusija akcentēja labās prakses piemērus un stratēģijas, kas veicina sieviešu līdzdalību tehnoloģiju nozarē un mazina digitālo plaisu globālā mērogā. 

19. martā norisinājās "Riga TechGirls" praktiskā dizaina domāšanas darbnīca, kas pulcēja sievietes diplomātes no dažādu valstu pastāvīgajām pārstāvniecībām ANO, kā arī nevalstiskā sektora pārstāves. Tajā dalībnieces padziļināja izpratni par radošām problēmu risināšanas metodēm diplomātijas un politikas veidošanā, lai efektīvāk piemērotu inovatīvus risinājumus mūsdienu globālajiem izaicinājumiem.   

ANO Sieviešu statusa komisijā Latvija uzsvēra savu pieredzi dzimumu līdztiesības, inovāciju un tehnoloģiju attīstības jomā, demonstrējot, kā digitālās prasmes var būtiski veicināt sieviešu ekonomisko un sociālo iespējošanu. "Riga TechGirls" kā vadošā Latvijas organizācija sieviešu izglītošanā tehnoloģiju jomā turpina savu misiju – attīstīt digitālās prasmes un veidot iekļaujošu sabiedrību. 

Pasākums īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. Kampaņas mērķis ir nodrošināt Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. līdz 2027. gadam, kur uz vēlētā locekļa vietu Latvija kandidē pirmo reizi. Tās moto – “Kopā par mieru un noturību”. Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai un veicināšanai, kā arī ļautu vēl vairāk paplašināt Latvijas starptautisko sadarbību, dodot ieguldījumu pasaules mieram un noturībai.

Papildu informācija

  • Pekinas deklarācija un rīcības platforma (Beijing Declaration and Platform for Action https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2015/01/beijing-declaration) ir globāla dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas programma. Tajā izklāstīti stratēģiskie mērķi un darbības 12 kritiskās jomās, tostarp izglītībā, veselības aprūpē, politiskajā līdzdalībā un ekonomiskajās iespējās, lai veicinātu sieviešu tiesības visā pasaulē. 
  • ANO DP vēlēšanas paredzētas šogad jūnijā, Ņujorkā. Lai Latvija tiktu ievēlēta, ir nepieciešams iegūt 2/3 ANO dalībvalstu atbalstu.
  • Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027) - https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027
Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI