Pārgājiena vadītājs LVM Vidusdaugavas reģiona vecākais plānotājs Kārlis Taukačs atzīst:
“Lielās kritalas un sausos kokus mežā nedrīkst izmantot malkai, jo tie ir atstāti dabas daudzveidībai un kalpo kā mītne dažādām kukaiņu un sēņu sugām. Tāpat ugunskuru nedrīkst kurt jebkurā vietā – ugunsnedrošajā periodā no pavasara līdz rudenim ugunskuru drīks kurt tikai tam paredzētās labiekārtotās atpūtas vietās, tāpat arī ziemas periodā jāizvairās no zemsedzes bojāšanas un jāmeklē mineralizētas jeb smilšainas joslas, kur uguns atstās vismazāk pēdu.”
Vairāki pārgājiena dalībnieki atklāja daudz jauna par īstenotajiem ugunsdrošības pasākumiem mežā, piemēram, mineralizēto joslu ierīkošana, kas ugunsnelaimes gadījumā palīdz apturēt tālāku uguns izplatību. ”Ja senāk meža ugunsgrēki kā dabiskie traucējumi radīja saulainus atvērumus meža masīvos, kur atjaunoties saulmīlei priedei, tad tagad līdzīgu funkciju veic kailcirtes, kur jaunajām priedītēm netraucēti piekļūst gaisma,” skaidro K. Taukačs.
Pārgājiena laikā dalībniekiem bija uzdevums iekurt uguni ar dažādiem paņēmieniem. Lielākais izaicinājums bija krama izmantošana, kas prasīja gan sadarbošanos, gan pacietību. Vienlaikus klātesošie apguva meža apsaimniekošanas pamatprincipus – jaunadžu kopšanas nozīmi un to aizsardzību no postījumiem, meža tipu atšķirības un augsnes gatavošanas nepieciešamību, diskutējot par sabiedrībā aktuāliem meža apsaimniekošanas jautājumiem.
Pārgājiena noslēgumā visiem bija iespēja apmeklēt Jaunmoku pils “Meža muzeju”, kur apskatāma interaktīva ekspozīcija par mežu un tā apsaimniekošanu. Jaunmoku pils regulāri rīko izglītojošus pasākumus un aicina arī skolas apgūt vides izglītību. Vairāk informācijas pieejams šeit.
