Publicitātes attēls.
Pavasarī, noslēdzoties ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, plānots sākt veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Darbus veiks SIA CBF “Ļ-KO”. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.
Pavasarī arī ir plānots sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šobrīd turpinās līguma slēgšanas process ar izraudzīto darbu veicēju. Tāpat šobrīd turpinās pretendentu izvērtēšana projektam “Veloceļa Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam izbūve”, lai arī šos būvdarbus varētu sākt līdz ar būvdarbu sezonas sākumu.
Publicitātes attēls.
Tāpat šogad trīs maršrutos plānots izbūvēt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras. Veloinfrastruktūra tiks izbūvēta maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava un Rīga–Babīte–Piņķi. Šobrīd visiem trīs projektiem norisinās atklāts konkurss – iepirkums, kurā pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus. Projektam maršrutā Rīga–Ulbroka pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 10. marta, plkst. 10.00, maršrutam Rīga–Ķekava pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 17. marta, plkst. 10.00, savukārt maršrutam Rīga–Babīte–Piņķi līdz 2. aprīļa, plkst. 11.00.
Publicitātes attēls.
Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.
Paralēli būvniecībai norit darbs pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, atbilstoši dažādiem pilsētas plānošanas dokumentiem – galvenokārt izstrādātajai velo koncepcija.
Pašlaik turpinās gājēju un veloinfrastruktūras būvprojekta izstrāde Brīvības gatvei, posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai, un Granīta ielai, posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai, kā arī reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūrai maršrutā Vecāķi–Carnikava.
Tāpat ir noslēgusies būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde diviem projektiem – velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai un velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai.
Pašlaik arī norisinās pretendentu izvērtēšana iepirkumam “ “Gājēju un velosipēdistu ceļu ierīkošana Rīgas apkaimēs” būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”. Iepirkums paredz septiņu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādi sekojošās vietās - Dzirciema un Buļļu ielā, Ilūkstes ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, Nīcgales un Pildas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā un maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Brasa–Sarkandaugava–Mīlgrāvis. Attiecīgi tiklīdz noslēgsies pretendentu izvērtēšana, sāksies projektu izstrāde septiņiem veloceļiem.
Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” projektē un būvē iepirkumu.
Pērn pilsētvidē pie jau esošiem veloceļiem uzstādīja desmit jaunus kāju balstus, arī šogad šos darbus ir plānots turpināt. Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.
Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ pašvaldība mērķtiecīgi attīsta veloinfrastruktūru, tā uzlabojot velobraucēju drošību un popularizējot velosatiksmi. Ar velosipēdu aptuveni 30 minūšu laikā var nokļūt līdz pilsētas centram teju no visām Rīgas apkaimēm, tādēļ pieejama un droša satiksmes infrastruktūra ir viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos velosipēdu kā savu pārvietošanās līdzekli pilsētā. Izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, pilsētā samazināsies transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, gaisa piesārņojums, vides troksnis, kā arī pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.
