Kopsēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka Ukrainai jāturpina sniegt nepārtrauktu atbalstu – gan šobrīd, gan pēc iespējamā pamiera vai miera sarunu sākšanās. Tāpat neapstrīdama paliek Eiropas nostāja, ka jebkādas saunas par Ukrainu nevar notikt bez tās iesaistes. “Nepareiza būtu arī iespējamība, ka sarunās netiktu iesaistīta Eiropa, jo tā labāk izprot Krievijas draudus, uzvedību un manieres. Turklāt Eiropa arī nodrošinājusi pusi no līdz šim Ukrainai sniegtās palīdzības,” norāda Latvijas delegācijas vadītājs.
Latvijas delegācijas vadītājs tikās arī ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte) un Ziemeļatlantijas padomes locekļiem, kā arī Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Tikšanās laikā R. Bergmanis uzsvēra drošības izaicinājumus Baltijas jūrā, tai skaitā saistībā ar nesenajiem kabeļu bojājumiem.
Delegācijas vadītājs informēja tikšanās dalībniekus arī par Liepājas ostas gatavību kļūt par stratēģiski svarīgu militāru ostu, kas kalpotu alianses jūras spēku stiprināšanai, tostarp iespējamās agresijas atturēšanai un mācību iespēju nodrošināšanai sabiedrotajiem. R. Bergmanis aicināja NATO vadību paātrināt Liepājas ostas pārveides un būvniecības procesu, īpaši ņemot vērā faktu, ka tam jau ir paredzēs finansējums.
NATO Parlamentārā asambleja ir 1955. gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. Parlamentārā asambleja veido būtisku saikni starp NATO un dalībvalstu parlamentiem, stiprina politisko dialogu, kā arī veicina sabiedrības atbalstu alianses politikai.
