Latvijas kinoteātros 2024. gadā nopirkti vairāk nekā divi miljoni kinobiļešu (2 094 320 biļešu), un nacionālā kino tirgus daļa sasniegusi 19,54% – Latvijas filmas apmeklējuši 409 145 skatītāji, turklāt nevar teikt, ka šie statistikas sasniegumi būtu tikai Ginta Zilbaloža filmas nopelns. Protams, Straume ir aizvadītā gada vispopulārākā filma Latvijas kinoteātros, pirmo reizi Latvijas filma apsteigusi tradicionāli populāro ASV ģimenes animāciju, nostājoties visvairāk apmeklēto filmu saraksta galvgalī, un arī ar šo panākumu paliks Latvijas kino vēsturē. Tomēr Straumes skatītāju skaits līdz 31. decembrim bija sasniedzis “tikai” 173 538, tātad pārējās Latvijas filmas kinoteātros apmeklējuši 235 607 skatītāji, un pat šis skaitlis ir lielāks, nekā 2023. gada kopējais Latvijas filmu apmeklētāju skaits (167 149 skatītāji kinoteātros 2023. gadā).
Avots: Nacionālais kino centrs.
Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma komentē: “Latvijas kinoskatītāju aktīvā interese par nacionālo kino ir ļoti svarīgs apliecinājums Latvijas filmu nozares profesionāļu darba rezultātiem. Pašmāju filmu popularitāti kinoteātros 2024. gadā kāpinājušas arī daudzsēriju filmas Pansija pilī, Padomju džinsi, piedzīvojumu filma skolēniem BUM!, Ivara Selecka un Armanda Zača dokumentālā filma Turpinājums. Pieaugšana un citi projekti, kas realizēti par Kultūras ministrijas un NKC piesaistīto papildu finansējumu no ERAF. Salīdzinājums ar Simtgades programmas filmu popularitāti te ir vietā, jo liek secināt, ka filmu nozarei piešķirts papildu finansējums vienmēr dod uzskatāmus un izmērāmus rezultātus – tas ļauj paplašināt filmu tematisko un māksliniecisko spektru, sasniedzot dažādus auditorijas segmentus un kopumā ievērojami pieaugot skatītāju interesei par Latvijas filmām.”
Aizvadītā gada laikā Latvijas kinoizrādīšanas vietās demonstrētas 402 filmas no visas pasaules, jau tradicionāli lielāko popularitāti izpelnās ASV ražojuma kinodarbi (1 391 340 skatītāji 2024. gadā), tomēr interesanti, ka Latvijas filmu popularitāte pieaugusi tieši uz ASV produkcijas rēķina – tās īpatsvars kopējā kinodemonstrēšanas apjomā krities no 77,33% 2023. gadā uz 66,43% pērn, kamēr Eiropas filmu un citu valstu filmu tirgus daļas svārstījušās nepilna procenta robežās un 2024. gadā bija 10,95% Eiropas filmām un 3,08% citu valstu kinodarbiem.
Avots: Nacionālais kino centrs.
Kinoteātros izrādīto filmu apmeklējuma trijniekā Ginta Zilbaloža filmai Straume (173 538 skatītāji līdz 31. decembrim) seko ASV pilnmetrāžas animācijas filmas Nejaukais Es 4/Despicable Me 4 (Universal Pictures, 138 228 skatītāji) un Prāta spēles 2/Inside Out 2 (Pixar Animation, 109 043 skatītāji). Populārāko filmu desmitnieku noslēdz vēl divi Latvijas kinodarbi – Latvijas literatūras klasikā balstītā daudzsēriju filma Pansija pilī (46 614 skatītāji) un patriotiski vēsturiskā filma Zeme, kas dzied (42 011 skatītāji). Vērtējot atsevišķi Latvijas filmu apmeklējumu, 2024. gada populārāko filmu piecniekā iekļuvis arī režisores Elzas Gaujas aizkustinošais senioru stāsts Pastkarte no Romas (25 895 skatītāji) un ERAF projektā atbalstītā ģimenes filma skolas vecuma bērniem BUM! (režisores Marta Selecka un Andra Doršs, 21 216 skatītāji). Jāpiebilst, ka arī šis populārāko filmu piecnieks uzskatāmi apliecina kinoskatītāju intereses pieaugumu, jo šāgada topā skatītāju skaits katrai atsevišķai filmai ir vidēji divreiz lielāks, nekā 2023. gada populārāko filmu piecniekā.
Avots: Nacionālais kino centrs.
Atsevišķa statistikas datu aile apliecina, ka populārākās Latvijas filmas savu skatītāju skaitu sasniegušas, katru no filmām izrādot apmēram 1000 seansos, vienīgi Straumes ārkārtīgā popularitāte ļāvusi to demonstrēt vairāk nekā 9000 seansos visā Latvijā. Šajā auditorijas segmentā, kas aptver gan reģionu kinoteātrus, gan jo īpaši dažādas citas kinoizrādīšanas vietas, ieskaitot izglītības iestādes, aktīvi darbojas apvienība Kinopunkts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts Kino visiem un visur Latvijā, kas nodrošina Latvijas filmām maksimāli plašu pieejamību arī ārpus kinoteātru tīkla.
Latvijā kopumā 2024. gadā bija 32 kinodemonstrēšanas vietas ar 80 ekrāniem, šo skaitu veido 20 kinoteātri ar 64 ekrāniem un 12 kultūras nami ar DCP demonstrēšanas iespējām (kopā 16 ekrāni kultūras namos).
Latvijas filmu nozares statistikas rādītāji, papildinot ar Baltijas kaimiņvalstu datiem, ir publicēti NKC ikgadējā izdevumā Facts & Figures, kas sagatavots dalībai Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un pieejams lejupielādei NKC mājaslapas sadaļā Iespiedizdevumi/Statistikas pārskati – šeit. Dažādos rakursos filmu nozares statistikas datus var pētīt arī NKC mājaslapas sadaļā Statistika.
Filmu nozares dati regulāri tiek iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei, kuras veidotajā Oficiālās statistikas portālā iespējams salīdzināt un analizēt dažādu gadu datus aptuveni 15 gadu periodā.
