DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. janvārī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

B. Braže un Ķ. Budris: mums ir kopīgas prioritātes – ilgtermiņa atbalsts Ukrainai un Baltijas jūras reģiona kritiskās infrastruktūras aizsardzība

Ceturtdien, 2025. gada 9.janvārī, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru tikšanās laikā Baiba Braže un Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) apliecināja apņēmību arī turpmāk sekmēt ciešās abu valstu attiecības un strādāt plecu pie pleca, lai sasniegtu kopīgos mērķus – turpināt sniegt visaptverošu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, sekmēt starptautisko palīdzību Ukrainai un stiprināt pašu drošību, tostarp veicinot Baltijas valstu infrastruktūras savienojamību un enerģētisko neatkarību. Tas ietver arī atvienošanos no Krievijas energosistēmas (BRELL) un pievienošanos Eiropas energosistēmai šī gada 9. februārī. Šīs ir prioritātes arī Baltijas Ministru padomē, kur Latvija šogad ir prezidējošā valsts.

Latvija ir pirmā valsts aiz Ukrainas, ko Ķ. Budris apmeklē divpusējā vizītē pēc stāšanās amatā 2024. gada 12. decembrī. Preses konferencē Ķ. Budris apsveica Latviju ar panākumiem “Zelta globuss / Golden Globe” ceremonijā, kurā Latvijas režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” saņēma balvu kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma.

Ārlietu ministre Baiba Braže: “Lietuva ir mūsu kaimiņš un draugs, un mēs turpināsim stiprināt Latvijas un Lietuvas ciešo sadarbību un atbalstu gan divpusējās attiecībās, gan daudzpusējos formātos, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Ukraina ir bijusi un būs mūsu kopīga prioritāte, un arī turpmāk visos iespējamos kanālos un formātos – Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8), ES, NATO, ANO – iestāsimies par atbalstu Ukrainai. Ukrainas uzvarai izšķiroša ir visaptveroša atbalsta sniegšana un vienota ES un starptautiskā pieeja Krievijas iegrožošanai un kara mašinērijas apturēšanai, tostarp stiprinot sankcijas pret Krieviju un tās līdzagresoru Baltkrieviju.

B. Braže arī uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk aktualizējis vajadzību stiprinātu mūsu pašu un visa reģiona aizsardzību un noturību. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā NATO un ciešām transatlantiskajām attiecībām ir centrālā loma gan Baltijas reģiona, gan visas Eiroatlantiskās telpas drošībā un aizsardzībā. Gan Lietuva, gan Latvija jau 2024. gadā pārsniedza 3% no IKP ieguldījumu savā aizsardzībā, un 2025. gadā tie būs attiecīgi 3,45% no IKP Latvijā un 3,85% Lietuvā. Abas valstis apzinās, ka jāturpina vēl vairāk ieguldīt savā aizsardzībā, kā arī stiprināt militāro industriju un spējas, prioritizējot to arī ES ietveros.

Ministri uzsvēra arvien pieaugošo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības nozīmi, īpaši lai stiprinātu Baltijas jūras reģiona noturību pret hibrīduzbrukumiem, tostarp kritiskās infrastruktūras aizsardzību jūrā.

Tāpat ministri uzsvēra, ka ir jāstiprina vienota NB8 rīcība un koordinācija starptautiskajos jautājumos un organizācijās, tostarp kopīgās vizītes partnervalstīs, kopīgi NB8 paziņojumi, tajā skaitā par Gruziju un Moldovu.

Vizītes laikā Lietuvas ārlietu ministrs tikās arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu deputātiem.

Papildu informācijai

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI