Likumā veiktās izmaiņas paredz, ka valsts iestādes vadītājs, vadītāja vietnieks vai civildienesta ierēdnis vienlaikus nedrīkst ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē. Šāds aizliegums ir noteikts, jo valdes locekļa amats pēc būtības ir pilnas slodzes darbs, kas prasa nepārtrauktu iesaisti un uzmanību. Ierobežojumi vērsti uz to, lai novērstu interešu konflikta riskus un nodrošinātu, ka amatpersonas pilnībā koncentrējas uz saviem tiešajiem pienākumiem valsts pārvaldē.
Padomes locekļa amatu, kas saistīts ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu un valdes darba uzraudzību, amatpersonas drīkstēs savienot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams kapitālsabiedrības rīcībspējas nodrošināšanai. Šādos gadījumos amatā varēs iecelt uz ierobežotu laiku līdz vienam gadam, un atkārtota iecelšana būs iespējama tikai pēc gada pārtraukuma. Tiek pieņemts, ka padomes locekļa amata pienākumu veikšanai paredzamais darba laiks, ņemot vērā šī amata specifiku, ir aptuveni 30 % no pilnas slodzes darbalaika.
Ar grozījumiem likumā tiek samazināts arī atļauto papildu amatu skaits augstām amatpersonām. Līdz šim valsts iestāžu vadītājiem un vadītāja vietniekiem bija atļauts savienot pamata darbu ar diviem papildu atalgotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem publiskas personas institūcijās. Lai samazinātu interešu konflikta riskus un veicinātu efektīvāku, caurskatāmāku pārvaldību, turpmāk šīs amatpersonas drīkstēs savienot savu amatu tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu publiskas personas institūcijās.
Amatu savienošanas noteikumi attiecas uz:
- Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un viņa vietnieku;
- Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru;
- tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem;
- pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri ieņem algotu amatu pašvaldībā;
- pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem;
- valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
Augstākajām valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem tiks piemērotas stingrākas prasības amatu savienošanas izvērtēšanai. Šajos gadījumos atļaujas vairs nevarēs tikt piešķirtas tikai uz rezolūcijas pamata, bet katrs amatu savienošanas lūgums tiks izvērtēts, un atļaujas piešķiršanai sniegts pamatojums. Šādu izmaiņu mērķis ir nodrošināt pietiekamu izvērtējumu, vai amatu savienošana nerada interešu konfliktu, vai negatīvi neietekmē amatpersonas spēju pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tajā pašā laikā citām amatpersonām, īpaši situācijās, kurās interešu konflikta risks un ietekme uz pārvaldes funkcijām ir minimāla, atļauju izsniegšana rezolūcijas formā joprojām būs iespējama, lai saglabātu administratīvā procesa efektivitāti.
Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Amatpersonām, kuras līdz šim savienoja amatus neatbilstoši jaunajiem nosacījumiem, būs jānodrošina, ka šāda amatu savienošana tiek pārtraukta līdz 2025. gada 31. augustam.
Šo reformu nepieciešamību iniciēja Valsts kontroles revīzijā konstatētie fakti, kas norāda uz izaicinājumiem un riskiem, ko rada vairāku amatu vienlaicīga ieņemšana, tostarp pienākumu izpildes kvalitātes samazināšanos. Grozījumi veidoti ar mērķi nodrošināt sabalansētāku darba organizāciju, interešu konflikta risku mazināšanu un atalgojuma sistēmas godprātīgu piemērošanu, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes profesionalitāti un veicinot sabiedrības uzticību publiskajam sektoram.
