Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka starptautiskās sabiedrības īstenotā Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika bija neatsverama Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu. “Okupācijas neatzīšanas politika iedrošināja latviešus nepadoties un piešķīra leģitimitāti mūsu cīņai par neatkarību. Tieši šāds iedrošinājums un starptautiski tiesiskais ietvars ir nepieciešams šodien arī Ukrainai un ukraiņiem,” uzsvēra D.Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja aicināja starptautisko sabiedrību nesamierināties ar Krievijas imperiālismu un uzsvēra arī pašas Krievijas sabiedrības pienākumu vērsties pret šīs valsts noziegumiem, īpaši akcentējot to sabiedrības daļu, kas patvērumu radušas demokrātiskās, vārda brīvību cienošās valstīs.
“Mums ir jāturpina izgaismot Krievijas nelikumīgā Krimas un citu Ukrainas teritoriju okupācija, jāturpina izgaismot neskaitāmie un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, deportācijas, bērnu pārvietošana, piespiedu izmaiņas pagaidu okupēto teritoriju iedzīvotāju struktūrā, represijas pret Krimas tatāriem un okupēto teritoriju militarizācija,” sacīja D.Mieriņa, tostarp atzīmējot, ka pretējā gadījumā nesodāmība var iedrošināt arī citus potenciālos agresorus. “Ilgtspējīgs miers un drošība nav iespējama bez taisnīguma īstenošanas,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. “Jauno pasaules kārtību, kurā ar brutālu spēku, ar agresiju var sasniegt savus mērķus, izjustu ikviens. Eiropā, Āfrikā, Āzijā vai Amerikas kontinentos,” pauda D.Mieriņa.
Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) pateicās Latvijai par tās iniciatīvu samita rīkošanā, atzīmējot, ka mūsu valsts labi izprot Krimas tatāru deportāciju, kas notika pirms 80 gadiem, jo arī latviešu tauta pati ir piedzīvojusi represijas un deportācijas. Latvijas okupācija, Krimas tatāru deportācijas un Krievijas agresija Ukrainā pašlaik ir vairākas vienas ķēdes daļas, sacīja R.Stefančuks, atzīmējot, ka ļaunums, kas netiks sodīts šodien, izpaudīsies nākotnē – tas ir tikai laika jautājums. Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ukraina neatteiksies ne no centimetra savas zemes un cīņa par Krimu ir daļa no cīņas par Ukrainu. R.Stefančuks sacīja, ka atbalsts Ukrainai skar arī pārējās valstis un to, kā attīstīsies pasaules nākotne, – vai iesim tirānijas ceļu, vai aizsargāsim taisnīgumu un demokrātiju.
Parlamentāriešus videovēstījumā uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy), savukārt klātienē - Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministre Baiba Braže un Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal).
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārais samits Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu.
