Pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir būtiski audzis – no vairāk nekā 57 milj. eiro 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 milj. eiro 2024. gadā. Šogad par šiem līdzekļiem kompensējamās zāles jau tiek nodrošinātas vairāk nekā 18 tūkstošiem onkoloģijas pacientu. Tomēr arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.
Kompensējamās zāles iedzīvotājiem tiek nodrošinātas atbilstoši Kompensējamo zāļu sarakstam un pacientam noteiktajai diagnozei. Latvijā zāles tiek kompensētas arī individuālā kārtībā, ja pacienta diagnoze nav iekļauta iepriekš minētajā sarakstā, vai arī diagnoze ir iekļauta sarakstā, bet nav iekļautas zāles. 2023. gadā individuālās kompensācijas ietvaros zāles saņēma 908 pacienti, savukārt šī gada 6 mēnešos jau 839 pacienti. Kopumā individuālā kompensācija pērn nodrošināta iedzīvotājiem vairāk nekā 2,8 milj. eiro apmērā.
Tomēr ne visos gadījumos pacientam ir pieejama ārstu konsilijā norādītā zāļu terapija, jo nepietiekošais valsts finansējums kompensējamo zāļu jomā ierobežo iespējas apmaksāt zāles ikvienā gadījumā. Diemžēl nevienā valstī nav atrasts ideālais risinājums visiem individuāliem gadījumiem – nav valsts, kurā nosedz pilnīgi visas pacientu vajadzības.
“Lai arī kompensējamo zāļu budžets ir ierobežots, mūsu ikdienas mērķis ir efektīvi izmantot pieejamos līdzekļus un parūpēties, lai zāles būtu pieejamas iespējami plašākam pacientu lokam,“ par esošo situāciju stāsta Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.
Šobrīd kompensējamiem medikamentiem atvēlētais valsts finansējums neatbilst reālajām vajadzībām. Piešķirti nedaudz vairāk kā 284,5 miljoni eiro, tomēr deficīts līdz gada beigām sasniegs 31 miljonu eiro. Lai nosegtu akūtās pacientu vajadzības un iekļautu Kompensējamo zāļu sarakstā jaunus medikamentus, paplašinātu diagnožu loku un ieviestu citus uzlabojumus, papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 150 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šobrīd pieejamais budžets būtu jāpalielina par vairāk nekā 50 %.
Publiskajā telpā apspriestais onkoloģijas jomas medikaments Lynparza (Olaparibum) saskaņā ar zāļu aprakstu paredzēts četru vēžu veidiem – olnīcu vēža, krūts vēža, aizkuņģa dziedzera adenokarcinomas un priekšdziedzera veža ārstēšanai. Latvijā šīs zāles tiek kompensēts krūts vēža pacientēm pie noteiktiem nosacījumiem (HER2-negatīvs, augsta riska agrīns krūts vēzis ar dzimumšūnu BRCA1/2 (gBRCA1/2) mutācijām, ja iepriekš saņemta neoadjuvantā vai adjuvantā ķīmijterapija) un olnīcu vēža pacientēm pie noteiktiem nosacījumiem.
Atbilstoši zāļu ražotāja sniegtajai informācijai Igaunijā un Lietuvā šīs zāles valsts neapmaksā pacientēm ar krūts vēzi. Igaunijā medikaments tiek kompensēts tikai olnīcu vēža gadījumā, savukārt Lietuvā – olnīcu vēža un prostatas vēža gadījumos.
“Zāļu pieejmības uzlabošana ir mana prioritāte. Janvārī Ministru kabinetā apstiprinājām zāļu pieejamības pasākumu plānu, kurā jau šogad tika palielināts kompesācijas apmērs un paplašināta individuālās kompensācijas pieejamība, tāpat 2025. gada budžeta prioritātes esam iekļāvuši kompensējamo zāļu finansējuma palielināšanu un arī pārskatīt individuālas kompansācijas apmēru. Esmu uzdevis Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta speciālistiem pārskatīt esošo kārtību un sniegt priekšlikumus, kā arī aicināt uz kopīgu diskusiju pacientu organizāciju pārstāvjus. Tāpat arī turpmāk valdībā ziņosim par akūto vajadzību un aizstāvēsim nepieciešamību piešķirt kompensējamo zāļu budžetam vairāk līdzekļu”, saka veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem zāļu iegādes izdevumu individuālā kompensācija var tikt nodrošināta ne vairāk kā 14 228,72 eiro apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā. Vairāk informācijas par zāļu kompensāciju individuālā kārtībā var noskaidrot Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Individuālā kompensācija”.
