Investīciju ietvaros1 valsts atbalstīs iniciatīvas ar pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vides digitalizāciju - 50% no kopējā investīciju apjoma paredzot projektiem, kuru ietvaros plānots izstrādāt uz saimnieciskās darbības veicējiem vērstus pakalpojumus, produktus vai procesus. Tāpat paredzēts atbalsts ES saistību pārņemšanai un rīcībpolitikas ieviešanai, programmām, kas paaugstinās valsts IKT efektivitāti un ilgtspēju.
VARAM ministre Inga Bērziņa: “Šī investīciju programma ļauj mums atbalstīt un īstenot sistēmiskas nacionāla un nozaru līmeņa reformas un nodrošināt valsts IKT attīstību īstenojot ekselences programmas pakalpojumu un jauno tehnoloģiju pielietojumos valsts pārvaldē. VARAM priekšlikums ir virzīt tādas investīcijas, kas sniedz plašu ietekmi un konkrētus ieguvumus sabiedrībai, vienlaikus atbalstot inovācijas. Šobrīd jau esam vienojušies par septiņiem neatliekami īstenojamiem projektiem, kas veicinās valsts digitālo transformāciju un uzlabos dažādu nozaru efektivitāti un ilgtspēju.”
Ņemot vērā, ka ERAF pieejamais finansējums šajā pasākumā ir 146,8 miljoni eiro, savukārt nozaru pieteiktās vajadzības pārsniedza 478 miljonus eiro, ministri konceptuāli vienojās par septiņām neatliekami īstenojamiem projektiem ar augstu gatavību un steidzamību, piemēram, personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izstrāde Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vajadzībām, kuras ieviešanas rezultātā tiks paaugstināts personu identifikācijas dokumenta kvalitāte, dokumentu saņemšanas pieejamība, nepaaugstinot izmaksas iedzīvotājam. Būvniecības procesa pilnveide, ietverot arī Zemesgrāmatas procesus, kas atvieglos un paātrinās būves reģistrāciju, kā rezultātā tiks samazināti termiņi privātmājas būvniecības ieceres saskaņošanai. Robežšķērsošanas risinājuma izstrāde samazinās vai pat pilnībā novērsīs fiziskas kravas auto rindas pirms robežas šķērsošanas.
Papildu tam, komiteja vienojās par finansējuma sadalījumu prioritārām attīstības jomām, kuru ietvaros konkrētiem attīstības projektiem finansējums tiks piešķirts pēc tam, kad tiks izstrādāti jomu attīstības vispusīgi attīstības plāni jeb jomu arhitektūru apraksti, kas definēs jomu attīstības mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī nākotnes risinājumu plānojumu un konkrētus attīstības projektus šī plānojuma īstenošanai un šo projektu sasniedzamos konkrētos rezultātus.
Ārkārtas prioritātes projektu ietvaros attīstāmo risinājumu saskaņošana un projektu virzīšana Ministru kabineta saskaņojumam tiks uzsākta nekavējoši un ir pabeidzama līdz 2024. gada beigām.
Attīstības jomu plānojumu gatavības pakāpes šobrīd ir atšķirīgas, tāpēc galējais termiņš to izstrādei un saskaņošanai ir noteikts 2025. gada jūnijs. Koordinētu jomu attīstības plānu / arhitektūru un saistīto projektu izstrādi šiem attīstības virzieniem paredzēts detalizēt līdz nākamā gada vidum un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā vēlākais līdz 2025. gada beigām.
1 ERAF SAM 1.3.1.1. pasākums “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”
