“Tirgotāju dalība depozīta sistēmā ir ļoti būtiska, jo tieši viņi nodrošina depozīta iepakojumu efektīvu apriti, sākot no produkta pārdošanas brīža un beidzot ar tā pieņemšanu atpakaļ sistēmā. Šī atbildība neizslēdz arī mazos veikalus, jo lauku reģionos dzīvojošajiem šie veikali principā ir vienīgais saskarsmes punkts ar depozīta sistēmu un iespēja nodot tukšo taru. Tādēļ esam ieinteresēti nodrošināt maksimāli ērtus un efektīvus apstākļus tirgotājiem darbam depozīta sistēmā,” saka SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Kā liecina jaunākās aptaujas1 rezultāti, lielākā daļa jeb 75% tirdzniecības vietās strādājošo ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību. Vienlaikus 81% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēma nodrošina mazāka iepakojumu apjoma nonākšanu vidē, bet 75% aptaujas dalībnieku piekrīt tam, ka depozīta sistēma ir ērtākais veids, lai nodrošinātu tīrāku apkārtējo vidi.
Vasarā biežāka iepakojumu izvešana no veikaliem
Ņemot vērā, ka ne visiem veikaliem ir pilnvērtīgas iespējas liela tukšo iepakojumu apjoma uzglabāšanai, DIO ir samazinājis minimālo nododamo maisu vienību skaitu no 10 uz piecām vienībām. Tas nozīmē, ka tirgotājam vajadzības gadījumā ir tiesības pieprasīt divreiz biežāku iepakojumu izvešanu, uzkrājot savās telpās ne vairāk kā piecus iepakojumu maisus.
Tāpat karstajos mēnešos veikaliem tiek nodrošināta biežāka tukšo iepakojumu izvešana – ja ikdienā mazajam veikalam tiek nodrošināta vidēji viena izvešana nedēļā, vasaras sezonā izvešanas var tikt palielinātas līdz pat 2-3 reizēm nedēļā vai pat biežāk, atkarībā no situācijas.
DIO uzsver, ka par tīru un patīkamu vidi depozīta punktā jārūpējas ne tikai tirgotājiem, bet arī sistēmas lietotājiem. “Taromātu darbību ietekmē gan to piepildījums, gan sensoru tīrība, tādēļ aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem un atvieglot tirgotāju darbu, nododot tīrus un pilnībā iztukšotus depozīta iepakojumus. Šī šķietami nelielā nianse var būtiski uzlabot veikala darbinieku ikdienu, kā arī mazināt gadījumus, kur depozīta punkts nedarbojas, jo ir nepieciešama taromāta apkope,” skaidro M. Stūrītis.
Iepakojumu atgriešana veikalā – pasaulē pierādīts modelis
Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā depozīta sistēmas valstu, tiek piekopts back to retail modelis, kas nozīmē, ka tukšās taras pieņemšanas punkti ir ierīkoti tirdzniecības vietās vai to tuvumā. Šādam modelim ir vairākas priekšrocības – pirmkārt, tas palīdz nodrošināt optimālu pieņemšanas vietu pārklājumu un līdz ar to veicina arī iepakojumu nodošanu. “Pateicoties plašajam depozīta punktu pārklājumam un jauna paraduma iedzīvināšanai iedzīvotāju ikdienā, depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs ir pieaudzis no 62% 2022. gadā līdz 83% 2024. gada pirmajos mēnešos. Šobrīd diezgan stabili dodamies uz šī gada lielo mērķi – sasniegt 85% lielu iepakojumu atgriešanas rādītāju,” tā Miks Stūrītis. Runājot par depozīta punktu pieejamību, DIO dati liecina, ka šobrīd tālāk par 10 km no tuvākā depozīta punkta dzīvo vien 1% Latvijas iedzīvotāju, tādēļ kopumā depozīta punktu pieejamība vērtējama kā ļoti laba.
Otrkārt, back to retail modelis palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu, jo iedzīvotāji taras nodošanu apvieno ar veikala apmeklējumu – ņemot vērā, ka veikalu apmeklēšana ir daļa no mūsu ikdienas, papildu izmeši nerodas. Vairumā gadījumu iepakojumi taromātos uzreiz tiek saspiesti un kompakti uzglabāti, kas nozīmē CO2 ietaupījumu no loģistikas viedokļa, jo iepakojumu atbrauks savākt nevis četras kravas automašīnas, bet tikai viena.
Latvijā tirgotāji saņem augstāko apsaimniekošanas maksu Eiropā
Lai izvērtētu, vai noteiktā apsaimniekošanas maksa atbilst darbam, ko tirgotāji veic ikdienā, apkalpojot depozīta iepakojumu pieņemšanas punktus, 2023.g. tika veikts depozīta apsaimniekošanas maksas funkcionālais audits. Ņemot vērā audita rezultātus, apsaimniekošanas maksa par katru pieņemto taras vienību manuālajiem depozīta punktiem un tirgotājiem, kas iepakojumus pieņem ar mazā taromāta modeļa starpniecību, tika palielināta attiecīgi par 28% un 54%.
“Tagad mazie veikali, kas pieņem taru ar mazā taromāta modeļa starpniecību, saņem vidēji 4,04 centus par vienu iepakojuma vienību, bet manuālie depozīta punkti – vidēji 2,85 centus par iepakojumu. Piemēram, par vienas atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles pieņemšanu un sašķirošanu tirgotājs saņem pat 6,4 centus,” skaidro DIO pārstāvis. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā tirgotājiem tiek maksāta visaugstākā apsaimniekošanas maksa – Lietuvā tirgotāji saņem vidēji 2,3 centus par vienu iepakojuma vienību, Igaunijā 1,5 centus, Norvēģijā 1,2 centus, Zviedrijā 2,2 centus un Somijā 1,9 centus. Turklāt visās iepriekš uzskaitītajās valstīs, izņemot Lietuvu, mazajiem tirgotājiem taromāti ir jāiegādājas pašiem, kamēr Latvijā taromātu iegādi un uzstādīšanu nodrošina depozīta sistēmas operators. Plānots, ka šogad DIO tirgotājiem apsaimniekošanas maksā izmaksās aptuveni 9 miljonus eiro.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
