Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Augsti godātais Latvijas politiski represēto biedrības priekšsēdētāja kungs!
Godātie klātesošie – politiski represētie!
Jau 83 gadi mūs šķir no tās baisās jūnija nakts, kad tūkstošiem Latvijas labāko cilvēku tika izvesti no savām mājām, arestēti, aizvesti uz tuvākajām stacijām, salādēti lopu vagonos un aizvesti uz Sibīriju. Daudzi no viņiem gāja bojā ceļā, daudzus no viņiem nogalināja staļiniskais režīms, daudzi gāja bojā Sibīrijā un tikai daži atgriezās Latvijā. Tikai daži ir atgriezušies Latvijā, lai mums stāstītu par to laiku, par tā barbariskā režīma noziegumiem un par savām ciešanām.
Pavisam nesen man bija tikšanās ar politiski represētajiem. Mēs arī teicām paldies bērniem, kuri piedalījās sacerējumu un zīmējumu konkursā. Tie, kuri tolaik bija pavisam mazi bērni, šobrīd jau ir sirmgalvji. Tie ir cilvēki, kuri vēl atceras. Tie ir cilvēki, no kuriem mums vajadzētu gan gūt pieredzi un zināšanas, gan uzklausīt, lai mūsu tautas vēsturiskā atmiņa paliktu kopā ar mums.
Šādos brīžos, pieminot komunistu zvērības, pieminot Staļina režīma upurus, ir grūti atrast vārdus, jo vārdi parasti ir sekli, bet sāpes ir dziļas un paliekošas. Bet šiem atceres brīžiem ir milzīga nozīme gan pagātnes dokumentācijā, gan arī lai mēs, atceroties, kas notika ar mūsu tautu, izdarītu visu, lai nekad vairs tādi notikumi mūs neskar.
1940.–1941. gads mūsu vēsturē ir iegājis ar nosaukumu Baigais gads. Tas ir gads, ko vairs nevar izdzēst. Šķiet, ka tad, kad mēs atguvām neatkarību, bija grūti iedomāties, ka kaut kas tāds 21. gadsimtā, kas bija pieredzējis gan Hitlera, gan Staļina noziegumus, var atkārtoties. Diemžēl tas atkārtojas pavisam netālu – Ukrainā, kur tiek slepkavoti civiliedzīvotāji, kur tiek deportēti bērni, kur vecākiem nav ziņu kas ar viņiem notiek. Tas ir 21. gadsimta Eiropas, Ukrainas un arī Latvijas Baigais gads. Tas ir laiks, kurā mums joprojām ir jāsaprot, ka nekas nav beidzies – cīņa pret ļaunumu turpinās, un tas ir jāuzvar. Es esmu pārliecināts, ka mēs to varam! Mēs to varam tad, ja mēs esam vienoti un saliedēti. Mēs to varam tad, ja mēs esam stipri un atmetam ikdienas sīkās ķildas. Un mēs to varam tad, ja mēs ticam paši sev, savai tautai un savai valstij.
Dievs, svētī Latviju!
